Latvijā vēl aptuveni 20% labības ražas nav nokulti, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.
Lauksaimniecības kooperatīva «Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža aģentūrai BNS apliecināja, ka lauksaimnieki izmanto saulainās dienas, lai nokultu cik vien iespējams daudz labības lauku. «Iet pilnā jaudā kulšana, protams, ne uz visiem laukiem tiek virsū – ūdens vēl daudz kur stāv –, bet pēdējās dienās ir daudz kults,» sacīja Ruža un piebilda, ka aptuveni 10–20% labības vēl nav novākti. «Varbūt nedaudz vairāk, jo vasaras rapsis vēl ir jākuļ un arī Kurzemes pusē joprojām ir grūtības ar labības novākšanu – nupat tikai darbi sākas ar pilnu sparu, jo tur bija nolijis daudz vairāk,» paskaidroja «Latraps» izpilddirektors.Ilgstošo lietavu dēļ lielākā daļa novākto graudu vairs neatbilst pārtikas kvalitātei. «Graudiem praktiski tā ir lielākoties lopbarības kvalitāte. Ļoti reta krava parādās ar pārtikas kvalitāti,» atzina Ruža, taču piemetināja, ka līdz ar to, iespējams, tiks samazinātas graudaugu kvalitātes normas atsevišķos līmeņos. Vienlaikus kooperatīva izpilddirektors pastāstīja, ka vasaras rapša kvalitāte pagaidām ir laba.Savukārt daļa miežu var palikt nenovākta, jo graudi vietām jau ir sadīguši. «Mieži kā kultūra ir citāda, vārpas parasti ir pie zemes noliekušās un sāk lūzt, ja pārāk ilgi stāv. Un, tā kā ir lauki, kur vārpas stāv ūdenī vai vienkārši ir pie zemes, zemnieki dažus pleķus izvēlas pat nekustināt, jo tur vairs nav nekas kuļams, graudi jau ir sadīguši,» klāstīja Ruža, taču uzsvēra, ka nebūs tā, ka veseli labības lauki paliks nenokulti. «Ir dažas vietas, kur vienkārši vairs neatmaksājas kult, bet tas nav tā, ka lauki būs nenokulti, drīzāk atsevišķi pleķi, kur ūdens stāv,» paskaidroja «Latraps» izpilddirektors.Tomēr graudu cenas joprojām ir stabilas. «Salīdzinot ar šo sezonu, cenas ļoti nedaudz, bet virzās uz augšu – lopbarības kvalitātes kviešiem cena ir aptuveni 120 latu par tonnu, pārtikas kvalitātes – 150 latu un vairāk, bet rapsis maksā nedaudz zem 300 latiem,» informēja Ruža.Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS sacīja, ka nenokulti ir palikuši vasarāju rapša lauki. «Bet ļoti strauji iet uz priekšu šajās dienās – nenokulti vēl varētu būt 20%,» teica Jansons, bet uzsvēra, ka nenokulto platību daudzums strauji samazināsies, ja arī turpmāk būs labi laika apstākļi.Arī LLKA valdes priekšsēdētājs atzina, ka lielākoties nokulto graudu kvalitāte atbilst lopbarības kvalitātes standartiem. «Vairs nav pārtikas kvalitātei atbilstoši, viss, ko kuļ, lielākoties ir lopbarība,» klāstīja Jansons, taču apliecināja, ka graudu cenas ir pieteikami stabilas.Biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS norādīja, ka pašlaik aptuveni 10% kviešu platību ir nenokultas, taču vēl nenokulta ir liela daļa vasaras rapšu platību. «Tās ir pietiekami lielos daudzumos, jo tika gan pārsēti ziemas rapši, kas netika pārziemojuši, un arī trūka kviešu sēklas, tāpēc tika sēts vasaras rapsis,» paskaidroja Lazdiņš un uzsvēra, ka darba vēl ir ļoti daudz.Arī viņš minēja, ka gadījumā, ja nelīs lietus, lauksaimnieki varēs nokult arī tos laukus, uz kuriem līdz šim ar tehniku nav bijis iespējams uzbraukt.Lazdiņš piemetināja, ka kartupeļu audzētāji jau liek lietā roku darbu, lai varētu saglābt ražu, jo ar tehniku uz kartupeļu laukiem daudzviet nevar uzbraukt.Biedrības vadītājs atzina, ka lietavu dēļ ziemas kviešiem kvalitāte ir slikta. «Vairs nav pārtikas kvalitātes, taču vasaras kviešiem kvalitātes rādītāji vēl ir diezgan normāli,» sacīja Lazdiņš un piebilda, ka, neskatoties uz klimatiskajiem apstākļiem, graudu cenas joprojām ir stabilas.Jau vēstīts, ka ilgstošās lietavas kavēja labības kulšanu un vietām labības novākšana varētu ieilgt līdz pat septembra beigām, kā dēļ samazinās graudu kvalitāte un raža.Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti šogad prognozē graudaugu un rapšu sējumu kopplatības saglabāšanos pērnā gada līmenī. Latvijā 2010.gadā lauksaimniecības kultūru kopējā apsētā platība, pēc provizoriskiem datiem, samazinājusies par 16,2 tūkstošiem hektāru jeb 1,5%, salīdzinot ar 2009.gadu, un bija 1095,8 tūkstoši hektāru.
