Jelgavā iznākošā laikraksta «Zemgales Ziņas» galvenā redaktora vietniekam Edgaram Kupčam piemērots aizdomās turamā statuss Valsts policijas (VP) īstenotajā kriminālprocesā par neslavas celšanu, kurā cietušais ir Jelgavas novada Domes algotais jurists Dzintars Lagzdiņš.
Kupčs aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms tam tika aicināts liecināt VP Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknī saistībā ar kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 157.panta 2.daļas – par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.
Žurnālists informēja, ka pret viņu sāktais process ir saistīts ar «Zemgales Ziņu» publikāciju šā gada februārī, kurā, atsaucoties uz kādā tiesas sēdē izskanējušo informāciju, laikraksts vēstīja, ka Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes (ZZS) jurists, strādājot Valsts zemes dienestā, «piepelnījies, draugu uzņēmēju apgādājot ar ziņām par brīvajām valsts zemēm». Publikācijā izmantoto informāciju Kupčs guvis no kādas tiesas sēdes protokola, kur fiksētas Lagzdiņa liecības.
Žurnālists sacīja, ka Lagzdiņam, acīmredzot, bijušas pretenzijas, kā publikācijā pārfrāzēti daži teksti.«Mani izbrīnīja tas, ka publikācija bija februārī, bet pirmās policijas darbības par to manītas tikai vasarā. Varu tikai iedomāties, ka varbūt Lagzdiņš nogaidīja minētās tiesas sēdes iznākumu un, varbūt tiesvedībai beidzoties viņam labvēlīgi, sadūšojās rakstīt iesniegumu policijai,» komentēja Kupčs, informējot, ka pagaidām viņam neesot zināms laikrakstā aprakstītās tiesas sēdes iznākums, bet viņš tuvākajā laikā to noskaidrošot.
Kupčs uzskata, ka par aizdomās turamo neslavas celšanas lietā kļuvis nepamatoti. «Es jau policistei teicu, ka, manuprāt, policijai darbojoties šajā lietā, tiek bezjēdzīgi tērēta nodokļu nauda,» sacīja žurnālists.
Saskaņā ar Krimināllikumu par šādu pārkāpumu iespējams sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.Lagzdiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka rakstījis policijai iesniegumu par minēto publikāciju.
Jurists pauda neizpratni, kā gan Kupčs esot ticis pie tiesas sēdes protokola, viņam tas šķiet nepieņemami. Lagzdiņš pauda, ka avīzes publikācijā esot sagrozīts personu teiktais, tāpat esot neprecizitātes apgalvojumos par faktiem. «Tās visas bija muļķības, kas neatbilst patiesībai,» pauda jurists.
Lagzdiņš gan lēsa, ka iesniegumu VP rakstījis nevis vasarā, bet daudz agrāk. Precīzu laiku viņš neatcerējās, bet lēsa, ka tas varētu būt darīts mēneša laikā pēc publikācijas.
Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece aģentūru LETA informēja, ka VP Jelgavas iecirknī šāds kriminālprocess gan sākts 17.jūnijā.
Dzintars Lagzdiņš sniedz juridiskos ārpakalpojumus Jelgavas novada Domei, un medijos minēts arī kā novada Domes priekšsēdētāja Caunes pārstāvis «stirnu buku malumedību lietā».
«Zemgales Ziņu» šā gada 5.februāra numurā tika vēstīts, ka «Caunes jurists piepelnījies, draugu uzņēmēju apgādājot ar ziņām par brīvajām valsts zemēm».
««Jūs gribat, lai ar jums par privātu lietu runāju?! Paldies, visu gaišu!» tik nerunīgs uz «Zemgales Ziņu» aicinājumu komentēt kādu tiesvedību par parāda piedziņu ir Jelgavas novada pašvaldības jurists Dzintars Lagzdiņš. Daudz runīgāks gan viņš bijis tiesas sēdē, kur paša paustie apgalvojumi par valsts datu bāzu informācijas tirgošanu viņam var radīt jaunas nepatikšanas,» atsaucoties uz avīzes publikāciju, rakstīja «Zemgales Ziņu» portāls.
«Tiesvedībā par parāda piedziņu viņš apgalvojis, ka, strādājot Valsts zemes dienestā, kādam uzņēmējam par naudu sniedzis ziņas par valstij piederošajām brīvajām zemēm. Dienests gan apgalvo – tā amatpersonas, veicot darba pienākumus, nedrīkst pieprasīt un saņemt informāciju, lai par to saņemtu atlīdzību no trešajām personām,» vēstīja «Zemgales Ziņas».
