Aizvadītajās
brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)
saņēmis
112 izsaukumu, no kuriem 89 bija uz ugunsgrēku dzēšanu un 17 uz
glābšanas darbiem, savukārt seši no izsaukumiem bija maldinājumi.
Ugunsgrēkos cietuši
divi cilvēki, informē
VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
Ugunsdzēsēji
glābēji devās arī uz izsaukumiem, kuros deguši
atkritumi, sadzīves mantas, zaru kaudze, malka, šķelda, celms,
dīvāns, elektrības vadi, elektrotehnika, elektrības sadales
skapis, būvkonstrukcija, ēkas noliktavas telpa un palīgtelpa, trīs
vieglās automašīnas,
trīs mikroautobusi, smagā automašīna, trīs dārza mājas,
šķūnis, divas dzīvojamās mājas, sodrēji piecu ēku dūmvados
un trijos gadījumos bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens.
Dzēsti arī
49
kūlas ugunsgrēki,
kuru kopējā degšanas platība bija vairāk nekā
22 hektāri. Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki izcēlās
Ventspils novada Zlēku pagastā, kur kūla dega astoņu hektāru
platībā, un Jelgavas novada Vilces pagastā, kur sausā zāle dega
četru hektāru platībā.
VUGD
atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt
piemērots administratīvais sods.
Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumu, veselību un
dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai. Ikvienas personas
pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas
var novest pie ugunsgrēka.
Kūlas
ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir
atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un
silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle, un līdz ar to kūlas
ugunsgrēku «sezona»
nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus, pērnā gada zāle
kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības
pieaug.
2015. gadā
Latvijā tika reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki. Kūlas degšanas
rezultātā nodega 33 ēkas, četras automašīnas un cieta trīs
cilvēki. Kopumā pagājušajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā
izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.
Ministru
kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr. 82 «Ugunsdrošības
noteikumi»
ir noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka
izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Lai
pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir
jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc
atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri
to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām
desmit
metru platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto
kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies
sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana. VUGD atgādina, ka
kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un
nesakoptās teritorijas.
Situācijās,
kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana
VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas
precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir
jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs un jāatbild uz
dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir
pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem par izcēlušos
ugunsgrēku, lai viņi varētu laikus
ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā
platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
Ja
iedzīvotājs pats vēlas
uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās,
tad sākotnēji ieteicams objektīvi izvērtēt esošo situāciju un
pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja
veselību un dzīvību.
Degošu
pērno zāli var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm vai arī var
izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt
liesmas apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo apavu zole var neizturēt
uguns radīto karstumu un
no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties
no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni metra
vai divu
attālumā no liesmām –
ja
liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk
apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša,
iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir
jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā
vietā.
Saistībā
ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru
kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 «Ugunsdrošības
noteikumi»
prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā
lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu
(LAPK).
Normatīvajos
aktos ir paredzēti šādi sodi:
atbilstoši
LAPK 179. panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek
naudas sodu fiziskajām personām 280
līdz 700
eiro; atbilstoši
LAPK 51. panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu
neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas
veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140
līdz 700
eiro, bet juridiskajām personām –
no 700
līdz 2900
eiro;
saskaņā
ar Ministru kabineta noteikumu «Ugunsdrošības
noteikumi»
21. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic
nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas
dedzināšana. Par pēdējās prasības pārkāpšanu atbilstoši LAPK
179. panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām
personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet
juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš
četrsimt eiro.
VUGD arī
sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par
kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem
tiek samazināts ES
platību maksājums.
Sabiedrībā
ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka,
dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana
ir senlatviešu tradīcija vai arī, ka tādējādi
iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas
ir veids, kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie
mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri
neatbilst patiesībai.
MĪTS:
Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt. PATIESĪBA: Vēja un
citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas
var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām un
tamlīdzīgi.
Cilvēki neapzinās –
jo
garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks
ugunsgrēks.
MĪTS:
Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. PATIESĪBA: Kūlas
dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai
daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un
sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts,
dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā,
kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu
ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem
nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
MĪTS: Pēc
kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka.
PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā
vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas
bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, un
tās
sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā
izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet
dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas
efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kūlas
dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi
mazina dabas estētisko skaistumu –
izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un
faunas daudzveidīgums.
MĪTS:
Dedzinot kūlu, ir iespējams cīnīties ar ērcēm. PATIESĪBA: Lai
gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav
izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
MĪTS:
Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. PATIESĪBA: Senajos
ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu
pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles
pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts, un tas tika
izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros laukos
sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās padomju
laikos, to ieviesa iebraucēji.
VUGD aicina
iedzīvotājus neapdraudēt savu un apkārtējo cilvēku īpašumu,
veselību un dzīvību un nededzināt kūlu!
Foto: no arhīva
