Pašvaldības
turpmāk varēs aizliegt cilvēkiem atrasties uz ūdenstilpju ledus
tādās vietās, kur var tikt apdraudēta viņu dzīvība un
veselība. To paredz grozījumi
Zemes pārvaldības likumā,
kas ceturtdien, 15. septembrī, galīgajā lasījumā pieņemti
Saeimā, informē Saeimas Preses dienests.
Saskaņā
ar grozījumiem pašvaldībai turpmāk būs tiesības noteikt
aizliegumu atrasties uz tās administratīvajā teritorijā esošā
iekšzemes publisko ūdeņu un citu tās valdījumā esošo ūdeņu
ledus, kā arī tās administratīvajai teritorijai piegulošo jūras
piekrastes ūdeņu ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta
personas dzīvība un veselība.
Izvērtējot
iespējamo personas un dzīvības apdraudējumu, būs jāņem vērā
cilvēku pulcēšanās intensitāte, laikapstākļi, meteoroloģiskās
prognozes un iespējamība, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus
kārta.
Līdz
šim dažas pašvaldības, piemēram, Rīga un Jūrmala, pēc savas
iniciatīvas ar saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko kārtību
jau ir noteikušas aizliegumu atrasties uz ledus, teikts
likumprojekta anotācijā.
Likuma
izmaiņas rosinājusi Iekšlietu ministrija (IeM), ņemot vērā
katru ziemas sezonu aktuālo jautājumu par zemledus makšķernieku
atrašanos uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami. Šie cilvēki
apdraud ne tikai savu veselību un dzīvību, bet ar savu rīcību
sabiedrībai demonstrē, ka atrasties uz ledus, iespējams, ir droši.
Būtiski arī, ka šo pārgalvīgo cilvēku glābšanai valsts tērē
ievērojamus finanšu līdzekļus, situāciju deputātiem iepriekš
raksturoja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, uzsverot, ka
primārais esot cilvēku informēšana par iespējamo bīstamību,
nevis sodīšana.
Par
pašvaldības noteiktā aizlieguma neievērošanu personu varēs
saukt pie administratīvās atbildības, ko paredz šī gada jūnijā
Saeimā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā.
Foto: no arhīva
