Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konceptuāli
atbalstījusi grozījumu
Augstskolu likumā,
kas dos zaļo gaismu vienota jurista profesionālās kvalifikācijas
eksāmena ieviešanai.
«Tiesību
zinātnes studentiem, beidzot augstskolu, būs jākārto valsts
eksāmens. Šobrīd diploms pats par sevi negarantē to, ka
absolventam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes. Lai
nodrošinātu to, ka darba tirgū nonāk augsti kvalificēti
speciālisti, virzāmies uz vienotu valsts eksāmenu. Tas ļaus
pārliecināties par juristu profesionālo sagatavotību, kā arī
cels izglītības kvalitāti un prestižu kopumā,» pēc sēdes
uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.
Šobrīd septiņās
Latvijas augstskolās iespējams iegūt otrā līmeņa augstāko
profesionālo izglītību studiju programmā «Tiesību zinātne».
Kā uzsvērts likumprojekta anotācijā, kopš pagājušā gadsimta
90. gadu sākuma pieaudzis tiesību zinātņu studiju programmu
skaits, kas ilgtermiņā, iztrūkstot pietiekami augstām un vienotām
prasībām juridiskās izglītības iegūšanai, mazinājis
juridiskās izglītības kvalitāti valstī.
Pētījumu par
augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanu Eiropas
Sociālā fonda projektā veikusi arī Augstākās izglītības
padome. Likumprojekta anotācijā uzsvērtie rezultāti par situāciju
tiesību zinātņu studiju virzienā vēsta, ka vairāku augstākās
izglītības iestāžu darbība aktīvāk vērsta uz peļņas
palielināšanu, nevis programmu kvalitātes paaugstināšanu. Tāpat
vairākās augstākās izglītības iestādēs programmu kvalitāte
raksturota kā vāja un neatbilstoša ES noteiktajām prasībām.
Lai sekmētu
juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos, deputāti
rosinājuši izmaiņas Augstskolu likumā. Grozījums ietver
pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt, ka atsevišķās otrā
līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās
valsts eksāmens ir valsts pārbaudījuma sastāvdaļa. Šobrīd
Tieslietu ministrijā jau noris darbs pie Ministru kabineta noteikumu
projekta «Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas
eksāmena norises kārtība».
Grozījums
Augstskolu likumā noteiks, ka valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var
būt ne tikai diplomdarba vai bakalaura (maģistra) darba
izstrādāšana un aizstāvēšana. Šāds atvērts regulējums
nepieciešamības gadījumā ļautu ieviest valsts eksāmenu ne tikai
jurista kvalifikācijas iegūšanai, bet arī citās nozarēs, ja
tiktu konstatēta šāda nepieciešamība.
Kā sēdē uzsvēra
deputāti, nepieciešams laikus izstrādāt valsts eksāmena
saturisko ietvaru, lai augstskolas varētu sagatavoties plānotajām
izmaiņām, ieviešot eksāmenu kā obligātu studiju programmu
sastāvdaļu.
Lai grozījums
stātos spēkā, tas trīs lasījumos vēl jāizskata Saeimā.
Izglītības komisijas deputāti sēdē uzsvēra, ka likumprojekta
izskatīšanas gaitā vēl jāprecizē vairāki jautājumi, tostarp
pārejas perioda ilgums līdz valsts vienotā eksāmena ieviešanai.
