No Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtie analīžu
rezultāti apstiprina, ka daudzdzīvokļu nama ūdensvadā Aizkrauklē
izplatījusies leģionāru slimību izraisošā baktērija, aģentūru
LETA informēja pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību
speciāliste Zanda Bistere.
Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, bērnam, kurš
dzīvo Lāčplēša ielas 9. namā, apstiprināta leģionāru
slimība, bet signāli no citiem iedzīvotājiem par iespējamo
saslimšanu nav saņemti.
Legionelozes baktērija dažādās koncentrācijās atklāta gan
daudzdzīvokļu mājas Lāčplēša ielā ūdensvadā pagrabā, gan
pašā dzīvoklī, kur saslimis bērns. Citur pilsētā analīzes
ņemtas netika, jo to neparedz normatīvie akti.
SPKC aģentūrai LETA konkrēto gadījumu nekomentēja, tomēr
informēja, ka šogad pavisam valstī ir konstatēti astoņi
saslimšanas gadījumi ar leģionāru slimību. Pērn kopumā
reģistrēti 24 šādi saslimšanas gadījumi.
Tikmēr sociālajā tīklā «Facebook» kāda sieviete no
Aizkraukles raksta, ka šī baktērija izraisījusi smagu infekciju
plaušās viņas jaundzimušajam dēlam. Svētdien publicētajā
ierakstā viņa norāda, ka cīņa sākusies 10. februāri, kas ir 13
dienas pēc mazuļa dzimšanas. Bērns jau mēnesi ir pavadījis
jaundzimušo intensīvajā terapijā Bērnu klīniskās universitātes
slimnīcā, raksta sieviete.
Bērna māte arī norāda, ka ģimenei telefoniski ticis paziņots,
ka bīstamā baktērija ir atrasta viņu dzīvoklī, kā arī
konkrētās dzīvojamās mājas pagraba centrālajā trubā.
Lai izvairītos no baktērijas izplatīšanās, visā Aizkraukles
ūdensvadā līdz 60 grādiem paaugstināta karstā ūdens
temperatūra. «Ja iedzīvotāji nevēlas lietot tik karstu ūdeni,
viņi par to var lemt māju sapulcēs,» pauda Bistere.
Tāpat, lai nepieļautu baktērijas izplatīšanos, iedzīvotājiem
ieteikts biežāk dezinficēt dušas uzgaļus, krānus. Savukārt
ūdensvada apsaimniekotājs ūdensapgādes sistēmu dezinficē
divreiz gadā, kā to nosaka normatīvi, skaidroja pašvaldības
pārstāve.
Aizkraukles novada pašvaldība pagājušajā
nedēļā saņēmusi signālu par iespējamu leģionāru slimības
inficēšanās gadījumu kādā no Aizkraukles pilsētas
daudzdzīvokļu namiem, kur esot saslimis bērns.
Balstoties uz iegūto neoficiālo informāciju, pašvaldība un
iesaistītie uzņēmumi ir sākuši profilaktiskos pasākumus šīs
slimības izraisošās baktērijas likvidēšanā.
Slimību
profilakses un kontroles centra epidemiologi atgādina, ka
legioneloze ir reģistrējama infekcijas slimība. Saslimstības
rādītāji Latvijā atbilst vidējiem rādītājiem ES, pēdējo
piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti vidēji 33 legionelozes
gadījumi gadā. Katrs saslimšanas gadījums tiek pakļauts
epidemioloģiskajai izmeklēšanai, kas ietver inficēšanās
apstākļu noskaidrošanu, tai skaitā arī ūdens paraugu
laboratorisko izmeklēšanu iespējamās inficēšanās vietās.
Konstatējot legionellu klātbūtni ūdens paraugā, SPKC sniedz
norādījumus objekta apsaimniekotājam.Slimībai
ir konkrēti profilakses pasākumi, kurus ievērojot ir iespējams
izvairīties no saslimšanas.
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir
relatīvi reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā
pneimonija (plaušu karsonis), vēsta portāls slimibas.lv.
Legionelozei ir divas klīniskās formas:
smagākā ir pneimonija, vieglākā –
Pontiaka drudzis. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir
apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes.
Legionelozes inkubācijas periods ir no
divām līdz desmit dienām (visbiežāk – septiņas dienas).
Infekcijas avots ir baktēriju (legionellu)
saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas
saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem
ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens
atsitas pret cietām virsmām.
Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī,
karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens
plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek
izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu
virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un
aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu
un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums,
neaizsniedzamas vietas, kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija
(zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens
apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem 50
grādiem, korozija un citi faktori.
Slimībai ir straujš
sākums ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 39–40,5
grādiem. Tās gadījumā novēro vispārējas intoksikācijas
pazīmes, sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus,
pneimoniju, sirds un nieru darbības traucējumus, caureju.
Minēto simptomu parādīšanās gadījumā
nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta.
Ārstēšanās visbiežāk notiek stacionārā. Ja
slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat
39 procentus gadījumu.
Lai izvairītos no inficēšanās dzīves
vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt
apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko
tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem 20 grādiem,
bet karstā – virs 50 (aptuveni minūti pēc ūdens
tecināšanas būtu jātek šādam ūdenim).
Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu
tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī
dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus
vai ieliekot verdošā ūdenī.
Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina
ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī
ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.
Foto: lvportals.lv
