Lai gan pavasaris ir tikai nupat
sācies, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad
ir dzēsis jau vairāk
nekā 80 kūlas ugunsgrēku, informē
VUGD pārstāve Inta Šaboha. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana
ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un
dzīvību, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai.
Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas
platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem
un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris,
tad ātri izaug jaunā zāle, un līdz ar to kūlas ugunsgrēku
«sezona» nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus un ir
vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet
kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.
2017. gada pirmais kūlas ugunsgrēks
reģistrēts 3. februārī Smiltenes novada Blomes pagastā, kur
pērnā gada zāle dega divu kvadrātmetru platībā. 2016. gadā
valstī reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, kuru rezultātā
iznīcinātas 39 ēkas, bojā gājis viens cilvēks un cietuši
septiņi cilvēki. Salīdzinot ar 2015. gadu, pagājušajā gadā
kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies par 2,21 procentu. Kūlas
dedzināšanas rezultātā 2016. gadā izdega 3232 hektāri Latvijas
teritorijas, kas ir par 0,7 procentiem mazāk nekā 2015. gadā, kad
izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.
Ik pavasari daļa iedzīvotāju
cenšas apkopt savas nesakoptās
teritorijas – daļa aizdedzina
neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai
pusaudži, spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet
daļa kūlas ugunsgrēku izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai
arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.
Izvērtējot kūlas ugunsgrēku
gadījumus, var secināt, ka vieni no tipiskākajiem kūlas
dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau
gadu desmitiem tādā veidā ir «apkopuši»savu īpašumu. Šie
iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas dedzināšana – tā
ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties
uz ēkām, tā nodarot būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina
vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.
KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS
DEGŠANU?
Ministru kabineta 2016. gada 19.
aprīļa noteikumu Nr.238 «Ugunsdrošības noteikumi» 6. punktā
noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka
izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Lai pavasarī neveidotos kūla un lai
samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām
ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un
jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski,
regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap
ēkām desmit metru platā joslā attīrot no sausās zāles un
nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī
neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
Ir nepieciešama aktīvāka
pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan
pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un
nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo
nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu
šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības,
kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un
ugunsgrēku izcelšanās iespējamība, informē VUGD.
KO DARĪT, JA DEG KŪLA?
Situācijās, kad iedzīvotāji
pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni
112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk
jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc
savs vārds, uzvārds un telefona numurs un jāatbild uz dispečera
jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk
paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku,
lai viņi varētu laikus ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir
izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST
KŪLAS UGUNSGRĒKU?
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt
kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad
sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un
pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja
veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var
mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm vai arī izmantojot koku
zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas
apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var
neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var
aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir
jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni metra līdz divu metru attālumā
no liesmām, jo
tādējādi, ja liesmas pēkšņi
mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot,
ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai
neapdraudētu savu veselību un drošību, jāpārtrauc liesmu
dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.
KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS
DEDZINĀŠANU?
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem
VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ugunsdrošības noteikumu
prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā
lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksu.
Normatīvajos aktos ir paredzētie
šādi sodi:
* atbilstoši Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179. panta ceturtajai daļai par kūlas
dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700
eiro;
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī
šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz
informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes
īpašniekiem tiek samazināts ES platību maksājums.
Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana,
ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana
ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo
Valsts policijai par pārkāpēju.
IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA
PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU
Sabiedrībā ir izplatīti vairāki
mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli,
zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu
tradīcija vai arī ka tādējādi iespējams sakopt neapsaimniekotās
un nesakoptās teritorijas un tas ir veids, kā cīnīties ar ērcēm.
VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas
lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir
iespējams kontrolēt. PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē
degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties
un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās –
jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to
nekontrolējamāks ugunsgrēks.
MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara
kaitējumu dabai. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku
kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina
vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas.
Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās
platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies
gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas.
Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas,
ezeru un upju palienes.
MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas
zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas
dedzināšana samazina sugu daudzveidību un augsne vienkāršojas.
Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas
graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās
sugu daudzveidības vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai
dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot
organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai
pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ
samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko
skaistumu –
dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras
un faunas daudzveidīgums.
MĪTS: Dedzinot kūlu, ir iespējams
cīnīties ar ērcēm. PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču
to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa
no ērcēm vēl nav aktīvas.
MĪTS: Kūlas dedzināšana ir
senlatviešu tradīcija. PATIESĪBA: Senajos ticējumos un
lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju
tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat
trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts, un tas tika
izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz
laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās
padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.
«VUGD katru gadu informē un izglīto
iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to
nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu – joprojām
ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku,
kuros nodeg vairākas ēkas un pat cieš cilvēki. Lai samazinātu
kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama aktīvāka pašvaldību
iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības
maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas,»
norāda I.Šaboha.
VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev
piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja
ir izcēlies kūlas ugunsgrēks, nekavējoties zvanīt VUGD uz
tālruni 112.
