Piecpadsmit gadu cietumsodu piektdien Jelgavas tiesa
piesprieda 1983. gadā dzimušajam Oļegam Kļimanovam, kurš tika
apsūdzēts jelgavnieka Armanda Kolča slepkavībā, kas pastrādāta
2015. gada 7. decembra rītā Satiksmes ielas daudzdzīvokļu nama
pagalmā. Slepkava uz upuri raidīja septiņus šāvienus no
pistoles. Pievienojot klāt vienu Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesas spriedumu un vienu Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas spriedumu saistībā ar O.Kļimanova agrāk
izdarītajiem mantiskajiem noziegumiem, kopējais brīvības
atņemšanas laiks viņam tika noteikts 16 gadi un seši mēneši.
Pēdējā vārdā O.Kļimanovs atkārtoti apgalvoja, ka
ir nevainīgs, un lūdza sevi attaisnot. To viņš pamatoja, sakot,
ka, pirmkārt, nav bijis pazīstams ar noslepkavoto, otrkārt, nav
saņēmis naudu, telefona īsziņas no slepkavības pasūtītājiem,
treškārt, viņš nav dienējis armijā un neprotot rīkoties ar
ieroci. Taisnojoties O.Kļimanovs vēl minēja, ka šaujampulvera
pēdas, kas tika atrastas viņa jakā, varēja tur gadīties tāpēc,
ka jaku viņš pircis lietoto preču veikalā. O.Kļimanovs teica, ka
viņa DNS daļu atklāšana nozieguma vietā arī var būt
sagadīšanās vai arī tas tika izdarīts speciāli, lai kāds viņam
uzveltu vainu slepkavībā.
O.Kļimanovs minēja arī to, ka viņa sākotnējā
atzīšanās slepkavības izdarīšanā nav bijusi patiesa, jo viņš
ir ticis fiziski ietekmēts. No agrāk publicētā zināms, ka
O.Kļimanovs, atradoties policijas izolatora kamerā, citam
ieslodzītajam bija stāstījis, ka ir izdarījis šo noziegumu, taču
nevienam viņš neatklāja slepkavības pasūtītāju. Viņš tika
teicis, ka neatceras, kā nokļuvis nozieguma vietā, jo bijis
sazāļots ar narkotikām.
Par vainu pastiprinošu apstākli tiesa atzina to, ka
slepkavība izdarīta mantkārīgā nolūkā. Izmeklēšanā tika
noskaidrots, ka par nozieguma izdarīšanu O.Kļimanovam bija solīta
samaksa 5000 eiro apmērā.
O.Kļimanova pēdējā vārdā teiktais, ka viņš
paļaujas uz tiesas godprātību un Dievu un ka viņš vēlas
atgriezties pie savas ģimenes, ko mīl, noziegumā cietušo rindās
izsauca ironisku smīnu.
Jāpiebilst, ka prokurors Pāvels Sondors apsūdzētajam
prasīja piespriest divdesmit gadu cietumsodu. Izmeklēšanā iegūtos
pierādījumus tiesa nolēma iznīcināt.
Tiesas spriedumu, ja tas noteiktajā termiņā tiks
pieprasīts izvērstā veidā, iespējams pārsūdzēt.
Foto: no arhīva
