Pienākot
oktobra izskaņai, klāt arī pāreja no vasaras laika uz ziemas
laiku. 29. oktobrī, naktī no sestdienas uz svētdienu, visā
Latvijā pulksten 4 pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu
atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018. gada 25.
martā pulksten 3, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež
stundu uz priekšu.
Pāreja
uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas
gaisma būtu ilgāk, bet rītos – mazāk. Pāreja uz vasaras laiku
notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz
priekšu, bet vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji
tiek pagriezti stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.
Latvijā kārtību,
kādā notiek pāreja uz vasaras laiku, nosaka Ministru kabineta
2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras
laiku”. Tajos noteikts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek
šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā pulksten 3 atbilstoši
otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu
stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā svētdienā pulksten 4 –
par vienu stundu atpakaļ.
Vienlaikus ar MK
noteikumiem ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes
2001. gada 19. janvāra direktīvas 2000/84/EK par noteikumiem
attiecībā uz vasaras laiku prasības, kas nosaka vienotu vasaras
laika sākumu un beigas visām ES dalībvalstīm.
Ekonomikas
ministrija 2014. gada martā internetā veica aptauju, kurā aicināja
Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par pastāvošo praksi
pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas
laika joslā. Kopumā aptaujā savu viedokli pauda 6244 respondenti,
no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar esošo praksi Latvijā un
Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī
atgriezties savā laika joslā. Viedokli par laika maiņas ietekmi uz
dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti,
nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes.
Aptaujas rezultāti
uzrāda pietiekami atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un
zaudējumiem dažādās cilvēku grupās un arī tautsaimniecības
nozarēs. Kā galvenos laika maiņas trūkumus aptaujātie min
dabiskā bioritma traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti
un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules
gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.
Lauksaimniecībā
darbība ir izteikti sezonāla un laikam, kuru var lietderīgi
izmantot darba veikšanai ārpus telpām, ir būtiska nozīme.
Vasaras sezonā, sevišķi karstā laikā, lauksaimnieki var sākt
darbu agrāk, kad temperatūra ir relatīvi zemāka nekā dienas
vidū. Savukārt putnkopībā un piena lopkopībā laika pāreja
nedaudz negatīvi ietekmē produktivitāti, jo periodiska laika
nobīde rada adaptācijas grūtības dzīvniekiem. Augkopībā
ievērojamas izmaiņas nepastāv.
Enerģētikas
sektorā,
pārejot uz vasaras laiku, vērojama enerģijas ekonomija. Lai arī
individuāli privātpersonas jūt, ka samazinās izdevumi par
elektroenerģiju, valstiskā mērogā izdevumu samazināšanās ir
nebūtiska.
Būvniecības
nozarē
vasaras laikam ir pozitīva ietekme – ņemot vērā salīdzinoši
īso būvniecības sezonu Latvijā, pāreja uz vasaras laiku pozitīvi
ietekmē darba ražīgumu un ļauj darbus organizēt divās maiņās.
Vienlaikus komersanti norādījuši, ka, atceļot pāreju uz vasaras
laiku, var sadārdzināties būvniecības izmaksas.
Komercdarbībā
vasaras laika periodā vērojams neliels elektroenerģijas patēriņa
ietaupījums. Atsevišķām nozarēm pāreja uz vasaras laiku sniedz
pozitīvu devumu. Piemēram, tūrisma nozarē var tikt pagarināts
laiks atsevišķu pakalpojumu sniegšanai, jo dienas gaišajā laikā
vērojams cilvēku aktivitāšu pieaugums ārpus telpām. Vienlaikus
šīs nozares komersanti norādījuši, ka svarīgi nodrošināt
vienotu laika maiņu pēc iespējas lielākā skaitā valstu, jo
pretējā gadījumā rodas sarežģījumi pārrobežu darījumos.
Veselības
nozares
pārstāvji norādījuši, ka papildu gaisma pēcpusdienās veicina
gan psiholoģisko veselību (depresijas un citu slimību profilakse),
gan fizisko veselību (D vitamīna sintēze; garākas gaišās vakara
stundas paaugstina iespēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm
svaigā gaisā). Vienlaikus tiek norādīts, ka atsevišķiem
cilvēkiem laika maiņa rada disbalansu fizioloģiskajā diennakts
ritmā un var izraisīt miega traucējumus, kam savukārt ir ietekme
uz uzmanību un modrību. Jūtīgāk laika maiņa ietekmē cilvēkus
ar psihiskās veselības traucējumiem.
Transporta
nozares
komersanti viennozīmīgi norādījuši, ka svarīga ir harmonizēta
pieeja laika maiņai ES teritorijā. Šobrīd skaidri vērojams
administratīvais slogs tiem, kuri sadarbojas ar tādu valstu
komersantiem, kurās nenotiek pāreja uz ziemas un vasaras laiku.
Lielākā daļa,
proti, divas trešdaļas, aptaujas respondentu esošo kārtību
neatbalsta un uzskata, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku
un tajā jāpaliek pastāvīgi.
Foto: no interneta resursiem
