Lai mazinātu sabiedrības iecietību pret vardarbību, Labklājības
ministrija sākusi sociālu kampaņu “Sitieni starp kaimiņiem un savējiem
skar arī tevi”, aicinot neignorēt vardarbību pret sievieti vai ģimenē
sev līdzās – pie kaimiņiem vai paziņu lokā.
Latvija ir viena no ES
dalībvalstīm, kurās vardarbība pret sievietēm un ģimenē ir īpaši
izplatīta, informē ministrija. No partnera vardarbības vismaz reizi
dzīvē ir cietusi trešdaļa sieviešu, pusē sieviešu slepkavību Latvijā ir
vainojams tuvinieks, bet trešdaļai vardarbības upuris dzīvo kaimiņos.
“Svarīgi
apzināties, ka vardarbība nav sociāla norma – tā ir noziedzīga rīcība,
uz to ir jāreaģē un par to jāziņo! Tāpēc ar šo sociālo kampaņu vēlamies
iedrošināt līdzcilvēkus uz rīcību. Gribam panākt situāciju, ka cilvēks
ir informēts, apzinās un vēlas rīkoties, lai palīdzētu no vardarbības
ģimenē cietušām sievietēm,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.
2016.
gada eirobarometra dati liecina, ka Latvijā gandrīz katrs sabiedrības
loceklis zina vismaz vienu vardarbības upuri, biežāk – sievieti. Aptaujā
11 procenti respondentu norādīja, ka pazīst vardarbības upuri kolēģu
vai studiju biedru vidū, 28 procenti pazīst vardarbības upuri ģimenes
vai draugu lokā, savukārt 36 procenti pazīst vardarbības upuri tuvākajā
apkaimē, tātad – kādu no kaimiņiem vai apkārtnes iedzīvotājiem. Latvijā
šis rādītājs ir visaugstākais ES dalībvalstu vidū.
Uzsākot sociālo
kampaņu, ministrija ne tikai aktualizē problēmu sabiedrībā, akcentējot
līdzcilvēku lomu, bet arī aicina iesaistīties un ziņot par vardarbības
gadījumiem, piedāvājot konkrētu rīcības plānu. Kaimiņi, tuvinieki,
pamanot vardarbību līdzās, aicināti zvanīt uz tālruni 110, ja situācija
ir kritiska, vai 116 006, lai saņemtu konsultatīvu atbalstu, kā
pārtraukt vardarbību līdzās. Savukārt vardarbības upuri var saņemt
valsts apmaksātu sociālas rehabilitācijas pakalpojumu un tiesiskās
aizsardzības iespējas (tūlītēji nošķirt varmāku, saņemt valsts
nodrošinātu juridisko palīdzību).
“Sabiedrībā pastāv iesakņojies
uzskats, ka vardarbība ģimenē ir tās iekšēja lieta un nevienam no
ārpuses nav tiesību un nepieciešamības iejaukties. Nereti iedzīvotājus
ziņot par vardarbību attur dažādi iemesli – bailes par savu drošību,
sekām un neziņa, kā rīkoties. Tomēr līdzcilvēku attieksme netieši
iedrošina varmākas turpināt vardarbīgo attieksmi, savukārt upuri –
nepretoties un nerisināt konfliktu,” situāciju iezīmē krīzes centra
“Skalbes” vadītāja un psiholoģe Zane Avotiņa.
Saskaņā ar Valsts
policijas datiem katru dienu tiek saņemti vairāk nekā 20 izsaukumu par
konfliktiem ģimenē. Vardarbībai ir smagas sekas – 2016. gadā vardarbībā
starp tuviniekiem nogalinātas 22 sievietes, cietušas 197.
Vardarbības
pret sievieti izskaušanas simbols ir Baltā lentīte – kustība, kas visā
pasaulē apvieno vīriešus, kuri iestājas pret vardarbību pret sievietēm.
Bokseris Mairis Briedis, kurš kopš 2014. gada ir sabiedrībā izvēlēts
Baltās lentītes vēstnieks, uzsver: “Ir tik daudz dažādu ikdienas
situāciju, kurās sievietes piepilda mūsu dzīvi, ka to visu nemaz nav
iespējams uzskaitīt. Mums, vīriešiem, viņas ir jāciena un jāmīl.
Vardarbība pret sievieti nav vīriešu cienīga rīcība, bet gan vājuma un
gļēvuma pazīme. Nāk Ziemassvētku laiks, kas nes līdzi teicienu, kurš arī
vislabāk atspoguļo manu mērķi, iestājoties par sieviešu aizstāvību pret
agresiju ģimenēs, – miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.”
Kampaņa
tiek īstenota ar ES programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un
Labklājības ministrijas līdzfinansējumu projektā “Izpratnes veidošanas
kampaņa par nulles toleranci attiecībā uz vardarbību pret sievietēm”.
Foto: no interneta resursiem
