Dobelē notiks lielkoncerts “Simtgades skaņās un rakstos”

Vairāk kā 300 dziedātāji, 400
dejotāji un pūtēju orķestri 16. jūnijā pulksten 19, Dobeles
Ķestermeža estrādē tiksies XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un
XVI Deju svētku ieskaņu lielkoncertā “Simtgades skaņās un
rakstos”, vēsta viena no pasākuma organizatorēm Sandra
Ķiņķere.
Koncertā piedalīsies Dobeles, Auces, Tērvetes
novadu tautas deju kolektīvi, kori, pūtēju orķestri, zēnu
ansamblis, tautas lietišķās mākslas studijas un vieskolektīvi no
Rīgas, Jelgavas, Jūrmalas un Skaistkalnes. No pulksten 18 būs
apskatāma tautas lietišķās mākslas studiju rokdarbu
izstāde.
Pulksten 18.40 koncerta dalībnieku svinīga
iesoļošana Ķestermeža estrādē, ceļa vārdi un ceļa maize
Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem. Pulksten 19 – svētku
ieskaņu lielkoncerts. Koncerta repertuārā dejas no Deju
svētku lieluzveduma “Māras zeme” un deju koncerta “Vēl simts
gadi dejai”, dziesmas no koncerta “Zvaigžņu ceļā”. Koncerta
mākslinieciskie vadītāji: Dobeles deju apriņķa virsvadītāja
Gunta Raipala, Dobeles koru apriņķa virsvadītāji Jānis Zirnis un
Māra Marnauza, pūtēju orķestru virsvadītājs Ervīns Zandersons,
koncerta režisore un projekta vadītāja Sandra Ķiņķere.
Koncerta
režisore Sandra Ķiņķere stāsta: “Dziedātāji izdziedās laika
griežu liktenīgās dziesmas: “Gaismas pils” (komponists Jāzeps
Vītols, Ausekļa vārdi), “Saule, Pērkons, Daugava” (komponists
Mārtiņš Brauns, Raiņa vārdi) un citas. Dejotāju izdejos mūsu
tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz
šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika,
kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas
simtgades svinībām. Apvienojoties dejotājiem, koriem, pūtēju
orķestriem, koncertā tiks izdejotas tādas dejas kā “Aiz ezera
augsti kalni” (Ulda Žagatas hor., Raimonda Paula mūzika), “Ir
1873. gads, dimd Rīga” (Alfrēda Spuras hor., Raimonda Paula
mūzika), un citas latviešu horeogrāfu dejas.“
Pulksten 22
sāksies nakts balle kopā ar grupu “Cits kvartāls”.