Invazīvās svešzemju sugas (ISS) Latvijā
kļūst aizvien aktuālāka problēma, un būtiska nozīme to ierobežošanai būs
dažādām sabiedrības informēšanas kampaņām, secināts Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) īstenotā “Invalis” projekta sanāksmē.
Projekta pirmajā posmā līdz šim analizēta esošā situācija Latvijā ISS
pārvaldības jomā, iesaistītas ieinteresētās puses nacionālajās
sanāksmēs un notikusi starpreģionālā darba grupa, taču nopietnākais
darbs vēl ir priekšā – politikas pasākumu uzlabošanas iespēju noteikšana
un politikas pasākumu ietekmes analīze -, skaidroja ZPR sabiedrisko
attiecību speciālists Juris Kālis.
“Latvijas mērķis “Invalis” projektā ir par 15% palielināt
organizāciju skaitu, kas projektos strādā ar bioloģisko invāziju
jautājumiem. Šo mērķi uzskatām par gana izaicinošu, jo esošajā situācijā
ar finansējuma un kapacitātes trūkumu Eiropas Savienības (ES) regulā
Nr.1143/2014 noteiktās funkcijas attiecīgās iestādes veic vien iespēju
robežās – paralēli esošajiem pienākumiem -,” pauda projekta vadītāja
Evija Ērkšķe.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste sanāksmē
norādīja, ka ISS ir aktuāla problēma arī Latvijā. No ES normatīvajos
aktos iekļautajām 49 sugām Latvijā sastopamas 18 – desmit savvaļā un
astoņas tirdzniecībā vai privātajās kolekcijās
“Mums zināmākais ir Sosnovska latvānis, taču savvaļā plaši sastopama
arī puķu sprigane, jenotsuns un Amerikas signālvēzis,” informēja
Vilkaste.
Vēl piecām sugām ir potenciāls pārskatāmā nākotnē valstī ienākt.
Speciālisti arī secinājuši, ka nereti sabiedrība nemaz neapzinās sugas
potenciālo apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, tādēļ par tām
netiek ziņots vai tās tiek mērķtiecīgi ievestas no ārzemēm.
Esošās situācijas analīzei projektā īstenotas vairākas aptaujas,
analizējot esošo situāciju. Aptauju rezultāti liecina, ka sugu
ierobežošanai respondenti – dažāda līmeņa iestādes – par labākajiem
līdzekļiem atzinuši ne vien komunikācijas veicināšanu, bet arī naudas
sodus un nodokļu atvieglojumus. Tāpat būtiski ir profilaktiski pasākumi
un laicīga situācijas apzināšana, kamēr ISS nav pielāgojušās Latvijas
apstākļiem.
Projektā paredzēts arī sagatavot labās prakses rokasgrāmatu par ISS pārvaldību un apsaimniekošanu ES dalībvalstīs.”
Diskutējot par “Invalis” dalībvalstu pieredzi invazīvo sugu kontrolē
un apkarošanā, Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektore Evija
Andrušķeviča norādīja, ka dažu ISS iznīcināšana nav iespējama vai ir
ļoti dārga, tādēļ uzsvars jāliek uz preventīviem pasākumiem, no kuriem
viens no nozīmīgākajiem ir sabiedrības izglītošana. Atsevišķās valstīs
lidostās izvietoti stendi, kuros skaidro, ko nedrīkst ievest vai izvest.
Citviet tiek rīkotas sanāksmes ar dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp
pat laivu īpašniekiem un biškopjiem. Tāpat Andrušķeviča iepazīstināja ar
Spānijas pieredzi sarkanausu bruņurupuča apkarošanā – tur tie tiek
ķerti ar tīkliem, kā arī tiek apzinātas vietas, kurās šīs sugas perē
olas.
Mežos, kas klāj 52% valsts teritorijas, lielākais apsaimniekotājs ir
“Latvijas Valsts meži” (LVM). Visaktīvākā cīņa notiek ar latvāņiem – tie
tiek iznīcināti mehāniski, ķīmiski un kombinēti, turklāt 2019.gadā
paredzēts invadētās teritorijas ierobežot, savlaicīgi vācot auga sēklas.
Kā atklāja LVM eksperts Mārtiņš Kalniņš, valstī ir neskaitāmas
problēmvietas, kur latvāņu ierobežošana nav tik sekmīga, piemēram,
īpašumos, kas robežojas ar privātām teritorijām vai meža meliorācijas
sistēmu tuvumā, kur iespējama vien mehāniska ierobežošana. Tāpat mežos
novērotas dažādas ISS, kas atsevišķos gadījumos ir plaši izplatītas –
Kanādas elodeja, puķu sprigane, sīkziedu sprigane, krokainā roze.
“No gadījuma novērojumiem zināms, ka valsts mežos mitinās arī dažādi
dzīvnieki. Šīs sugas netiek īpaši monitorētas, taču tām tiek pievērsta
uzmanība. Populārākās neraksturīgās un invazīvās sugas ir milzu un
Spānijas kailgliemeži, kas novēroti tuvu LVM teritorijām, kā arī
daudzveidīgā sēdgliemene, rotans, Amerikas ūdeles un nutrijas,” sanāksmē
skaidroja LVM eksperts.
2020.gads ir pasludināts par starptautisko augu veselības gadu. Tā
mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par augu veselības nozīmi –
pasākumu kopumu, lai pasargātu augus no kaitēkļu, slimību un nezāļu
postošās ietekmes, īpaši akcentējot riskus, ko rada klimata pārmaiņas un
cilvēku mijiedarbība.
Projektā “Invalis” iesaistīti partneri no septiņām valstīm –
Francijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas, Portugāles un
Spānijas. Projekta kopējais budžets ir 1 384 618 eiro, tostarp Eiropas
reģionālās attīstības fonda līdzekļi 1 160 792 eiro.
Foto: jelgavasnovads.lv
