Apvienojot mazās pašvaldības un
koncentrējot izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo
valdības dienestu pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību
budžetos varētu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā, secināts
Latvijas Bankas pētnieku sagatavotajā diskusiju materiālā “Kas
nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?”.
Pētījumā, izmantojot ekonometriskās
metodes, iegūtas liecības, kas norāda uz negatīvu korelāciju
starp iedzīvotāju skaitu Latvijas novadu pašvaldībās un to
izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, jo mazāka pašvaldība, jo
dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu
iedzīvotāju.
“Raugoties no ekonomikas teorijas
skatpunkta, pastāv virkne argumentu, kāpēc iedzīvotāju skaita
ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas izdevumi varētu būt samērā
augsti. Lielākoties tie saistāmi ar vidējo izmaksu palielināšanos,
kas rodas, samazinoties sniegto pakalpojumu apjomam,” atzīst
pētījumā.
Pētnieku ieskatā, saglabājoties
esošajām demogrāfijas tendencēm, tuvākajos gadu desmitos
iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties, tāpēc saruks
arī novadu vidējais iedzīvotāju skaits. 2018.gadā Latvijas
novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja apmēram 8460 cilvēku, bet
2040.gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par 15%
mazāks – apmēram 7200 cilvēkiem. Pamatojoties uz pētījumā
iegūtajiem rezultātiem, vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu
iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju
skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik.
Tādējādi pašvaldības izglītības,
sociālās aizsardzības un vispārējiem valdības dienestiem līdz
2040.gadam papildus varētu prasīt gandrīz 180 miljonus eiro.
Kā risinājumu minētajai problēmai
Latvijas Bankas eksperti piedāvā uzlabot administratīvi
teritoriālo iedalījumu, koncentrējot pašvaldībām deleģēto
pakalpojumu sniegšanu lielākos novados.
Balstoties uz pētījumā gūtajiem
novērtējumiem, aplēsts arī potenciālais līdzekļu ietaupījums,
ko varētu sniegt pašvaldību pakalpojumu koncentrēšana
iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās
vienībās. Ja vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu 10 000,
15 000 vai 20 000, potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu
ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo
valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt no 17 miljoniem eiro
līdz 130 miljoniem eiro gadā.
“Pieņemot, ka līdzīga sakarība
starp iedzīvotāju skaitu novadu pašvaldībās un uzturēšanas
izdevumiem uz vienu iedzīvotāju pastāv arī novērtējumos
neiekļautajām funkcijām, potenciālais līdzekļu ietaupījums
būtu vēl lielāks,” atzīst pētnieki.
Pētījumā arī norādīts, ka papildus
līdzekļu ietaupījumam lielākiem novadiem varētu būt arī
vairākas citas priekšrocības, piemēram, lielāka budžeta un
personāla kapacitāte piesaistīt investīcijas un stabilāka
nodokļu bāze. Tomēr eksperti iesaka, ka, veidojot jaunu
administratīvi teritoriālo iedalījumu, būtu jāņem vērā plašs
faktoru loks, kas neaprobežojas tikai ar pašvaldību budžeta
izdevumiem un līdzekļu izlietošanas efektivitāti.
“Optimāla pašvaldību lieluma
meklējumos būtu jāapsver arī vairāki teritorijas plānojuma
jautājumi, piemēram, infrastruktūras esamība un citas īpatnības,
kas var ietekmēt pakalpojumu pieejamību jaunveidojamo
administratīvi teritoriālo vienību ietvaros. Tāpat jārisina
jautājumi, kas saistīti ar labas pārvaldības principu
nodrošināšanu, lai potenciālais ar pašvaldību pakalpojumu
koncentrāciju saistītais līdzekļu ietaupījums pēc iespējas
lielākā apjomā arī īstenotos,” norāda Latvijas Bankas
eksperti.
Vienlaikus pētījumā aicināts ņemt
vērā, ka, organizējot valsts pārvaldi pārāk lielās
administratīvi teritoriālajās vienībās, var zust viena no mazu
pašvaldību lielākajām priekšrocībām – ciešāka politiķu
saikne ar vēlētājiem, kas ļauj ne tikai labāk izprast
iedzīvotāju vajadzības, bet arī vairo atbildību par pieņemtajiem
lēmumiem. Tāpēc eksperti iesaka – veidojot valsts administratīvi
teritoriālo iedalījumu, svarīgi atrast līdzsvaru starp vietējo
demokrātiju un lietderīgu līdzekļu izlietojumu.
Foto: no arhīva
