No Latvijas
iedzīvotājiem šogad apšaubāmās virtuālās interneta platformās kopumā izkrāpti
vairāk nekā 460 000 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.
Šogad Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā saņemti vairāk
nekā 15 personu iesniegumi un paziņojumi no ārvalstu tiesībaizsardzības
iestādēm konkrētā fenomena kontekstā. Par šiem piedāvājumiem iedzīvotāji saņēma
telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstina kā “finanšu
speciālistus” un krievu valodā piedāvā palīdzību visā procesā, lai sāktu
investīcijas interneta platformā.
Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem,
saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstina kā dažādu
uzņēmumu finanšu brokerus vai arī dažādu citu arodu “finanšu
speciālistus”. Saziņas procesā, krāpnieki izmantojuši telefona numurus,
kas reģistrēti dažādās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā,
Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās
valstīs un visai uzstājīgā veidā aicina iedzīvotājus investēt finanšu līdzekļus
dažādās brokeru vai ieguldījumu platformās, kuras nav tiesīgas darboties
Latvijā.
Potenciālajiem ieguldītājiem piekrītot aicinājumam,
komunikācija turpmāk notiek, izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu
“Skype” vai “Whatsapp”. Saruna starp ieguldītājiem un
“finanšu speciālistiem” notiek krievu valodā, taču nevar izslēgt arī
iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās.
Šajos krāpšanas gadījumos arvien parādās jaunas
platformas ar jaunajiem nosaukumiem, taču līdz šim krāpnieki piedāvājuši
investēt platformās, kuru nosaukumā ir vārdi “gfbroker”,
“alegramarkets”, “market-invest”, “maximarkets”,
“mmglobal”, “everest”, “everest-trade”,
“gmoption”, “Capital Citadel FX”, “Citadel
Forex”, “Go Capital FX”, “CT – Trade”, “Delloy
Trade”, “Glenmore Investment”, “Trade.Rock-Finance”,
“Rock Capital Market”, “Fx-dealer”, “24option”,
“Fxnobels”, “Fxgtrade”, “Stock trade market”,
“Markets-invest” un “alphacapital”.
Ar šo “finanšu speciālistu” palīdzību
uzticīgie iedzīvotāji izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un
tiek sākta investīciju ieguldīšana. Tādā veidā piesaistītās personas, kuras
piekritušas iesaistīties apšaubāmajās finanšu operācijās tiešsaistē, sāk veikt
dažādas finanšu darbības, kuru rezultātā vairākos maksājumos pārskaita dažādas
naudas summas. Turpinot komunikāciju ar minētajiem “finanšu
speciālistiem” – krāpniekiem, pēc viņu ieteikumiem ieguldītāji turpina
veikt dažādas finanšu darbības – pērk un pārdod akcijas, veic citas finanšu
aktivitātes, kas kopumā rada iespaidu, ka personas no šīm darbībām iegūst
peļņu, taču patiesībā iemaksāto naudu zaudē.
Valsts policijai, veicot pārbaudi par šāda veida
gadījumiem, ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno
organizēta personu grupa no ārvalstīm, un noskaidrots, ka nauda izkrāpta ne tikai
Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.
Lai sevi pasargātu no krāpšanas, policija aicina
iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nebūt pārlieku uzticīgiem, komunicējot ar
nepazīstamiem cilvēkiem. Tāpat, pirms pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu
ieguldīšanu, jāpārliecinās vai minētais uzņēmums ir reģistrēta Latvijā, kāds ir
tā darbības veids, saņemtās licences un jebkāda cita veida informācija, kas
liecina par uzņēmuma darbības tiesiskumu Latvijas teritorijā.
Par to, vai attiecīgā investīciju platforma vai
izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs savus pakalpojumus sniegt Latvijā,
iedzīvotāji var pārliecināties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā,
kur ir atrodama informācija par licencētiem noguldījumu pakalpojumu sniedzējiem
Latvijā.
Tāpat Valsts policija atgādina iedzīvotājiem būt īpaši
piesardzīgiem, rīkojoties ar saviem personas datiem, kredītkaršu datiem un citu
personisku informāciju. Lai nepakļautu sevi krāpšanas riskam, nekādā gadījumā
tos nedrīkst izpaust citām personām.
Foto:
no arhīva
