Katru pavasari
ugunsdzēsēji glābēji ik dienas steidzas dzēst vairākus desmitus kūlas
ugunsgrēku, kuros ne tikai nodeg vairāki tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas,
bet arī cieš un pat iet bojā cilvēki. Šogad kūlas ugunsgrēkos gāja bojā viens
cilvēks, bet cieta 11! Lai pasargātu sevi un savu īpašumu, kā arī mazinātu
kūlas ugunsgrēku skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)
aicina iedzīvotājus un pašvaldības savlaicīgi sakopt sev piederošās teritorijas
jau rudenī, lai pavasarī nebūtu kūlas, kam degt!
Šā gada kūlas
statistika bija īpaši dramatiska, jo tika reģistrēts pēdējos četros gados
lielākais kūlas ugunsgrēku skaits – 2769 un tika iznīcinātas 130 ēkas/būves un
viens transportlīdzeklis, kas ir par apmēram 100 ēkām vairāk nekā citus gadus.
Kopējā pēdējo gadu statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit: www.vugd.gov.lv/files/projekti/Kula_2012_2018.pdf
VUDG novērojumi
liecina, ka pavasaros cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, jo, ja
rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas ir sakoptas un zāle nopļauta,
tad pavasarī nav kūlas, kurai degt! Ņemot vērā, ka daļu no gaidāmajām
brīvdienām meteorologi sola saulainas un bez nokrišņiem, VUGD aicina izmantot
šo laiku, lai sakoptu vidi savai un citu drošībai.
Līdztekus, lai
samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem nepieciešams apzināties savas
rīcības iespējamās sekas – cietušus un bojā gājušus cilvēkus un dzīvniekus,
nodegušas ēkas un automašīnas. Savukārt pašvaldībām iesakām ne tikai sakopt
teritorijas rudenī, bet arī to saistošajos noteikumos iedzīvotājiem noteikt
pienākumus teritoriju sakopšanai, kā arī kontrolēt šo nosacījumu izpildi.
Ministru kabineta
2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka
ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības,
kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28.punkts paredz, ka atbildīgajai
personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta
otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles
nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas
ar simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas
personas ar septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro lielu sodu.
Foto:
no arhīva
