Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdztekus ikdienas darbam, dzēšot ugunsgrēkus
un veicot glābšanas darbus, steidzas palīgā arī dzīvniekiem, kas nonākuši
nelaimē. Tādēļ VUGD aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem
dzīvniekiem, lai tie nenonāktu bezpalīdzīgās un bīstamās situācijās, informē
VUGD.
Šogad
deviņos mēnešos ugunsdzēsēji glābēji veikuši vairāk nekā 5136 glābšanas darbus
un 611 reizes saņemti palīgā saucieni gadījumos, kur palīdzība bija
nepieciešama tieši dzīvniekiem. Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji
palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 354 gadījumos,
savukārt 238 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 19 gadījumos
palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.
Ugunsdzēsēju
glābēju palīdzība bija nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem
dzīvniekiem – šogad 243 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem
novados, 213 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 155 gadījumos devušies uz citām
republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki,
bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas, lapsas u.c.
Visbiežāk
dažādās likstās nokļūst tieši kaķi – šogad jau 309 reizes glābēji devās palīgā
kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda
caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Nākamie, kam visbiežāk
nepieciešama palīdzība, ir putni – 140 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes,
gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas,
zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas
šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās utt. Bieži arī
ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem,
kopumā 44 reizes, kā arī šogad 38 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras
atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.
Lauku
reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža
dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos,
iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības
nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – tieši
apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru
izglābšanu.
Ne
visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību
arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš
izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvota aiz tā
iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem
nevar.
VUGD
atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem
četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu.
Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek
atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime.
VUGD
aicina ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros
nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai
cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas
uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā
situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa
veselība un dzīvība.
VUGD aicina iedzīvotājus rūpēties par
dzīvniekiem tā, lai tie nenokļūtu nelaimē un viņiem pēc iespējas mazāk būtu
nepieciešama glābēju palīdzība!
Foto: pixabay.com
