Valsts policija ieslodzījuma vietā nogādājusi spiegošanā Krievijas
labā notiesāto AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ceļu meistaru Aleksandru
Krasnopjorovu, noskaidroja aģentūra LETA.
Septembra beigās Augstākā tiesa (AT) noraidīja
Krasnopjorova advokāta kasācijas sūdzību, kas nozīmē, ka vīrietim atstāta spēkā
brīvības atņemšana uz trim gadiem un diviem mēnešiem un probācijas uzraudzība
uz diviem gadiem.
Faktiski apsūdzētajam cietumā būs jāpavada mazāks
laiks, jo saskaņā ar likumu soda termiņā tiek ieskaitīts apcietinājumā
pavadītais periods. Viņš pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2016.gada
oktobra līdz 2018.gada janvārim. Tāpat vīrietim kā ikvienam notiesātajam par
labu uzvedību cietumā būs iespēja lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē aģentūrai
LETA apliecināja, ka minētā persona ieradusies Jelgavas iecirknī noteiktajā
termiņā, un pēc procesuālo darbību veikšanas persona nogādāta uz soda
izciešanas vietu.
Jau ziņots, ka Zemgales apgabaltiesa pagājušā gada
beigās Krasnopjorovam kā sodu noteica brīvības atņemšanu uz trim gadiem un
diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Pirmajā instancē Krasnopjorovam tika piespriests
cietumsods uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, 60 stundu piespiedu darbs un
probācijas laiks uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Tomēr Zemgales apgabaltiesa
nolēma atcelt Zemgales rajona tiesas 2018.gada 29.maija spriedumu daļā par noteikto
sodu, nosakot viņam brīvības atņemšanu uz trim gadiem un diviem mēnešiem un
probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Soda termiņā ieskaitīts apcietinājumā
pavadītais laiks no 2016.gada oktobra līdz 2018.gada janvārim.
Pirmās instances spriedumu lietā bija pārsūdzējusi gan
apsūdzētā, gan apsūdzības puse.
Prokuratūra iepriekš aģentūru LETA informēja, ka no
2015.gada 21.oktobra līdz 2016.gada 23.septembrim apsūdzētais, būdams LDz
darbinieks, Jelgavas dzelzceļa stacijas sliežu ceļu atbildības teritorijā regulāri,
sistēmiski un mērķtiecīgi nodarbojās ar neizpaužamu militāra rakstura ziņu un
komercnoslēpumu nelikumīgu vākšanu Krievijas uzdevumā, pēc kā iegūto
informāciju nodeva Krievijā esošai kontaktpersonai.
Apsūdzētais, pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām
tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO
militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā, norādīja Sutugina.
Nelikumīgi vākto, iegūto un pavairoto informāciju un
neizpaužamās ziņas, apsūdzētais elektroniskā formātā nosūtīja Krievijā esošai
kontaktpersonai, kas pārstāvēja un darbojās Krievijas interesēs.
Apsūdzētais bija iegādājies un savā darba vietā – LDz
piederošās nedzīvojamās ēkas kabinetā, apzinoties, ka viņam nav attiecīgas
atļaujas, nelikumīgi glabāja rūpnieciski izgatavotu rokas granātu sprādziena
imitācijas uzspridzinātāja imitācijas daļu. Tā ir pieskaitāma pie militārās
pirotehnikas un satur rūpnieciski izgatavotu svaidošo sprāgstvielu – dūmu
pulveri 2,7 gramu apmērā.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ierosinātas un
līdz tiesai nosūtītas trīs krimināllietas par spriegošanu Krievijas labā. Visas
lietas pirms apsūdzību celšanas izmeklēja Valsts drošības dienests (Drošības
policija).
Viena no lietām ir pret minēto Krasnopjorovu. Otra
lieta ir pret Juriju Stilvi, kuram pērn augustā Vidzemes rajona tiesa Madonā
par spiegošanu Krievijas labā piemēroja trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu
un atbrīvoja tiesas zālē. Viņš apcietinājumā atradās kopš pagājušā gada
decembra un sodā ieskaitīts šis apcietinājumā pavadītais laiks. Stilves lietā
apelācijas sūdzība vai protests netika iesniegts un spriedums stājies spēkā
pērn augustā.
Savukārt patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā tiek skatīta krimināllieta, kurā par spiegošanu Krievijas
izlūkdienesta uzdevumā un citiem noziegumiem apsūdzēta bijusī Latvijas
Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra amatpersona Oļegs Buraks.
Saeimā nesen apstiprinātajā Nacionālās drošības
koncepcijā teikts, ka darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un
drošības dienesti. Būtiskāko apdraudējumu NATO un Eiropas Savienības
dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai
un interesēm rada Krievijas specdienesti.
Foto: no Valsts policijas arhīva
