Vemšana, trīce, zilgana āda, elpošanas traucējumi
vai pat tās apstāšanās, miegainība, krampji – tie ir vien daži simptomi, kas
var liecināt par kratītā bērna sindromu. Ilgtermiņā tas var izraisīt smadzeņu
bojājumus, aklumu, kurlumu, intelektuālās attīstības problēmas, invaliditāti,
kā arī dažādas pakāpes mugurkaula traumas, paralīzi un pat nāvi. Par šādām
sekām neaizdomājas ne tie, kuri savas atvases krata savā bezspēcībā, lai
„beidzot viņš pārstāj brēkt!”, ne tie, kuri zīdaini met gaisā, lai iegūtu skaistu
bildi savai “Instagram” plūsmai.
Visbiežāk
šādi cieš bērni vecumā līdz vienam gadam, kuru vecāks vai kāds cits
pieskatītājs nav spējis psiholoģiski izturēt bērna raudāšanu, un cerējis, ka
mazuli izdosies nomierināt, kratot viņu pašu vai ratus. Tomēr bērnu purināt vai
mest gaisā ir bīstami, turklāt īpaši bīstami tas ir līdz aptuveni piecu gadu
vecumam. Spēcīga kratīšana izraisa nekontrolētas mazuļa galvas kustības, kā
rezultātā rodas nopietni un dažreiz pat letāli smadzeņu vai mugurkaula
bojājumi. Traumu nopietnību mazulim sekmē vēl nepietiekami attīstījusies
muskulatūra, gan arī tas, ka viņa galva gan svarā, gan izmērā ir krietni
lielāka attiecībā pret pārējo ķermeni nekā pieaugušam cilvēkam.
„Bērna mešana gaisā vai kratīšana nav
pieļaujama nekādos apstākļos! Straujas galvas kustības uz priekšu un atpakaļ,
kuras neierobežo vājā kakla muskulatūra, rada smadzeņu atsišanos pret
galvaskausa iekšējo virsmu. Tā rezultātā ir iespējami daudzu smadzeņu asinsvadu
pārrāvumi.” – skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas
un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa.
Pietiek ar vienu neapdomīgu rīcību,
nesavaldību, ar vienu bērna sapurināšanu dusmu brīdī, lai bērns uz visu mūžu
kļūtu par invalīdu. Tomēr jāņem
vērā, ka neatgriezeniskus bojājumus bērnam nereti nodara arī apzinīgi un
savaldīgi vecāki vai citi pieskatītāji, kuri nezināšanas dēļ, piemēram, bērnu
met gaisā aiz padusēm. Jebkuras darbības, kas liek bērna galvai nekontrolēti
kratīties, var būt letālas vai atstāt nopietnas sekas uz bērna veselību mūža
garumā. Papildus jau minētajiem simptomiem, piemēram, sliktai dūšai,
miegainībai, krampjiem, mēdz būt arī
tādi, kurus uzreiz nevar pamanīt, piemēram, ribu vai citu kaulu lūzumus,
muguras smadzeņu vai kakla traumas un asiņošana smadzenēs.
Ko darīt, ja bērns raud?
Visbiežāk
bērni tiek kratīti, kad pieskatītājs vairs nespēj izturēt raudāšanu vai,
viņaprāt, „niķošanos”. Bērna raudāšanai vienmēr ir kāds iemesls – pieskatītāja
dusmas vai vēl vairāk – bērna fiziska ietekmēšana – mazuli var satraukt vēl
vairāk. Pirmkārt, jācenšas saprast raudāšanas iemeslu un to jānovērš.
Gadījumos, ja tas nav uzreiz iespējams un bērns turpina raudāt, bet jūs – “uzvilkties”, jāatceras sekojošais:
vecākam
vai pieskatītājam pašam jāsaglabā miers – viegli piespiediet mazuli sev klāt,
uzdziediet dziesmu, pašūpojiet, parunājiet klusā tonī ar viņu, iedodiet
padzerties;
ielieciet
bērnu ratos un kaut nedaudz pastaigājieties pa tuvējo apkārtni;
saglabājiet
racionālu domāšanu – jūsu dusmas vai jebkura cita agresīva rīcība bērns nenomierinās, bet drīzāk satrauks vēl
vairāk;
ja
jūtiet, ka emocijas sāk pārsniegt kontrolējamu līmeni un telpā esat viens pats,
atstājiet uz dažām minūtēm mazuli drošā vietā vienu pašu, aizejiet uz blakus
telpu, nomierinieties. Ja ar jums mājās vai telpā ir vēl kāds – palūdziet
palīgā, atpūtieties, nomierinieties.
Protams,
ka šie nav vienīgie paņēmieni, kā nomierināt mazuli. Lai šajā gadījumā talkā
nāk jūsu radošums – maziem bērniem patīk šalcoša skaņa, ko var izraisīt,
piemēram, matu fēns, veļas mašīna, gaisa ventilators. Palīdzēt bērnam
nomierināties var arī jebkura līgana un mērena kustība. Izmantojiet jebko, kas
palīdz jums un bērnam nomierināties!
Par
kratītā bērna sindromu un kā to nepieļaut ļoti svarīgi ir atgādināt arī citiem pieskatītājiem,
kuriem uz laiku uzticiet savu mazuli – vecākiem, draugiem, paziņām. Tāpat
svarīgi piekodināt par bērnu mešanu gaisā un citām fiziskām aktivitātēm, kas
var izraisīt bērna galvas kratīšanos. Pieaugušā cilvēka nezināšana vai mirkļa
vājums var ļoti negatīvi ietekmēt bērna veselību visa mūža garumā.
Raksts
tapis sadarbojoties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem
kampaņas “Bērnam droši!” ietvaros.
Papildu
informācija: www.spkc.gov.lv
Foto: pixabay.com
