Jelgavas pievārtē mazmazītiņā būdiņā, kurā nav ne ūdensvada, ne
kanalizācijas un arī normālas apkures, jau trīs gadus mitinās kāds vīrs, kurš,
strādājot veselībai kaitīgu darbu, pamatīgi sabeidzis veselību. Juris ir
invalīds un nespēj samaksāt par mājokļa īri, taču viņš neatbilda arī trūcīgo
statusam, tāpēc pašvaldība viņam palīdzību atteica, vēstīja LTV raidījums
“4. studija”.
Jurim ir
cukura diabēts un hronisks aizkuņģa dziedzera iekaisums jeb pankreatīts, kā arī
viņš tikpat kā zaudējis redzi.
“Strādājot
par santehniķi avārijas dienestā, tīrīju kanalizācijas, tur darbs tāds netīrs.
Un bieži vien acīs tika ķīmijas, ko lej kanalizācijā iekšā. Redze palika arvien
švakāka un švakāka, kamēr pavisam – man beigta ir tīklene. Acu ārsts teica, ka
neko uzlabot nevar, var vienīgi palikt sliktāk. Nedrīkst neko smagu celt, neko
darīt tādu,” stāstīja 2. grupas invalīds Juris Deiko.
Līdz ar
redzes pasliktināšanos Juris zaudējis darbu un pēc tam – arī mājvietu.
“Man ir
invaliditāte, es nevaru atļauties īrēt – samaksāt saimniekam un vēl komunālos,
jo nekas nepaliek daudz – zālēm, pārtikai. Un tad es pārnesu visas mantas uz
šķūni un domāju, ka palīdzēs pašvaldība,” stāstīja Juris.
Jelgavas
pilsētas domē informēja, ka 2016. gada septembrī nolemts atteikt iekļaut Juri
pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzības reģistros, jo viņš neatbilda
normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, kuri dod tiesības īrēt pašvaldības
dzīvojamo telpu.
Jura
vecākais dēls tēvam uzcēlis būdiņu uz zemes gabala, uz kura viņš sev un savai
ģimenei būvē privātmāju, ar nosacījumu – kamēr mājas celtniecība nav pabeigta,
tēvs varot dzīvot un pildīt jaunbūves sarga funkcijas.
Mazgājas
Juris pie akas, līdzās būdiņai ir sausā ateja, un apkures funkcijas pilda
ugunsdrošības prasībām neatbilstoša krāsniņa, kā dēļ būdiņa reiz jau gandrīz
aizdegusies.
“Tad es
vērsos Tiesībsarga birojā, uzrakstīju iesniegumu, viņi aizsūtīja pieprasījumu,
atsūtīja atbildi – atteikumu atkal,” stāstīja Juris.
Tiesībsarga
birojā tolaik pilsētas domes lēmuma pamatotība apstiprināta, jo Juris nav
atbildis trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam. Jurim nav izdevies
rast dzirdīgas ausis arī Labklājības ministrijā, un arī centieni meklēt Valsts
prezidenta vai Ministra prezidenta palīdzību cietuši fiasko.
Tiesībsarga
birojā skaidroja, ka patlaban Jurim jau ir nesalīdzināmi lielākas iespējas tikt
pie pašvaldības piešķirta mājokļa.
Tiesībsarga
biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa
skaidroja – ja iedzīvotājam ienākumu līmenis ir lielāks par pašvaldības
noteikto trūcīgas vai maznodrošinātas personas ienākumu slieksni, tas nozīmē,
ka šim cilvēkam nevar piešķirt šo statusu. Un šis statuss bija tas, kas sniedz
tiesības pretendēt uz pašvaldības mājokli. Un Jelgavas gadījumā šis nosacījums
neizpildījās.
Savukārt
šī gada janvārī stājās spēkā sabiedrībai daudz labvēlīgāks tiesiskais
regulējums, un cilvēkam ar invaliditāti neatkarīgi no viņa mantiskā
stāvokļa ir tiesības pretendēt uz pašvaldības mājokli.
“Mēs
aicinātu viņu pa tiešo, nekavējot laiku un netērējot liekus resursus, vērsties
savā pašvaldībā ar lūgumu, atsaucoties uz to, ka no šī gada janvāra tiesiskais
regulējums ir daudz labvēlīgāks, un likums ir augstāks par pašvaldības
saistošajiem noteikumiem, un pašvaldībai būtu jāievēro likums,” norādīja
Siliņa.
Juris,
uzzinot par šiem grozījumiem, solījās jau tuvākajās dienās vēlreiz doties uz
pilsētas domi, lai atsāktu cīņu par savām tiesībām uz normālu, civilizētu
mājokli.
Foto: ekrānšāviņš no replay.lv
