Bezdarba līmeņa kritums nākamgad Latvijā sabremzēsies vai pat
apstāsies, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese
Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka lēnākas ekonomikas izaugsmes apstākļos
pieprasījums pēc darba rokām pakāpeniski atslābs, tostarp pirmie signāli jau
parādās uzņēmumu aptaujās.
“Lai gan darbaspēka trūkums joprojām ir būtisks
algu pieauguma dzinulis, izskatās, ka tā ietekme sāk pakāpeniski mazināties.
Uzņēmumu aptauju dati rāda, ka sarūk to uzņēmumu īpatsvars, kas darbaspēka
trūkumu min kā vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbību ierobežojošiem faktoriem.
Ja otrajā ceturksnī tā bija nedaudz vairāk kā ceturtā daļa privātā sektora
uzņēmumu (izņemot lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un tirdzniecības
nozares, kas aptaujā diemžēl nav iekļautas), tad šā gada beigās – mazāk nekā
piektā daļa,” pauda Buceniece.
Viņa prognozēja, ka bezdarba līmeņa kritums drīzumā
apstāsies un nākamajā gadā tas būs līdzīgā līmenī kā šogad – nedaudz virs
6%.
“Bezdarbam joprojām esot zemam, spiediens uz
algām saglabāsies,” uzsvēra “Swedbank” vecākā ekonomiste.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis
Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka 2019.gada trešajā ceturksnī bezdarba
līmenis Latvijā noslīdēja līdz 6%.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijā bezdarba līmenis, kas
tika sasniegts 2019.gada trešajā ceturksnī, iepriekš tika sasniegts pirms 13
gadiem – 2006.gada trešajā ceturksnī, bet zemāk tas ir noslīdējis vien uz ļoti
īsu mirkli – 2007.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī, kad bija attiecīgi 5,6%
un 5,3%. Savukārt turpmākajos ceturkšņos tendence pagriezās pretējā virzienā un
tālu nebija arī līdz bezdarba augstākajam punktam, proti, 2010.gada pirmajā
ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis sasniedza 21,3%.
“Šobrīd nekas tāds neatkārtosies un ekonomika
turpinās lēnāk, bet augt, kas nozīmē arī nepieciešamību pēc darba rokām,”
uzsvēra Gašpuitis.
Viņš arī norādīja, ka demogrāfija ir nepielūdzama –
šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 917,8 tūkstoši jeb 65,6%
iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem un, lai gan nodarbinātības līmenis ir
audzis par 0,3 procentpunktiem, nodarbināto skaits ir par 2,3 tūkstošiem mazāks
nekā pirms gada. Tādējādi bezdarba līmenim ir vēl iespējas turpināt
samazināties, taču nedaudz.
“Spēcīgās reģionalitātes un prasmju atšķirības,
ko pastiprina mobilitātes vājums ierobežo Latvijai iespējas sasniegt to
bezdarba līmeni, kas vērojams daudzās Eiropas Savienības attīstītajās
valstīs,” pauda Gašpuitis, vienlaikus prognozējot, ka Latvijā 2020.gadā
varētu tikt sasniegts zemākais bezdarba līmenis.
Viņš minēja, ka, atdziestot būvniecībai, samazināsies
pieprasījums pēc zemākas kvalifikācijas darbiniekiem, kuru spēja vai interese
algas vai ieradumu dēļ iesaistīties citās nozarēs var nebūt pietiekama. Tāpat
gaidāmi gadījumi, kad uzņēmumi mazinās darbinieku skaitu, lai kontrolētu
izmaksu līmeni.
“Pieprasījums pēc darbiniekiem daudz nemazināsies,
īpaši noteiktās nozarēs un kvalificētu speciālistu kategorijās. Tādēļ nākamgad
otrajā un trešajā ceturksnī bezdarbs paslīdēs zem 6% atzīmes. Gada vidējā
bezdarba prognoze ir 5,9%. Taču tas varētu būt viss, kad tas atkal pakāpsies
virs 6%,” sacīja Gašpuitis.
Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš
aģentūrai LETA minēja, ka bezdarba samazināšanās nākamgad noteikti bremzēsies,
varbūt pat apstāsies.
“Sagaidu, ka gada beigās darba meklētāju
īpatsvars būs ap 6%. Lielākais strādājošo skaita pieaugums būs strauji
augošajās pakalpojumu eksporta nozarēs – komercpakalpojumos un informācijas
tehnoloģiju (IT) pakalpojumos, tātad šīm nozarēm vajadzīgajās profesijās
strādājošajiem vismaz galvaspilsētas reģionā par darbavietām nebūs jāuztraucas.
Labi klāsies arī tiem, kuriem ir metālapstrādē un mašīnbūvē nepieciešamās
zināšanas un iemaņas,” sacīja Strautiņš.
Savukārt bankas “Citadele” ekonomists
Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka būtiskas izmaiņas bezdarba dinamikā
nesagaida, taču līdz ar ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos bezdarba
samazinājums kļūs nedaudz lēnāks.
Viņš prognozēja, ka Latvijā kopējais bezdarba līmenis
nākamgad būs nedaudz zem 6%, savukārt gada nogalē tas varētu būt ap 5,5%.
“Joprojām būs pieprasījums pēc dažādu prasmju
darbiniekiem, taču līdzīgi kā ekonomikā kopumā pieprasījums pēc IT
strādājošajiem pārsniegs piedāvājumu, savukārt līdz ar būvniecības apmēru
nelielu samazinājumu pieprasījums pēc būvniekiem varētu nebūt tik spēcīgs kā
līdz šim,” sacīja Āboliņš.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada
trešajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija 6%, 2019.gada otrajā ceturksnī
– 6,4%, 2019.gada pirmajā ceturksnī – 6,9%, 2018.gada
ceturtajā ceturksnī – 6,9%, bet 2018.gada trešajā ceturksnī – 7%.
Foto: pixabay.com
