Ar “Ceļu būves sabiedrību “Igate”” saistīto
uzņēmumu mērķis ir pastiprināti attīstīt kokapstrādes biznesu, lai šie abi
segmenti būtu līdzvērtīgi un, iespējams, kokapstrāde pat apsteigtu ceļu būvi,
intervijā aģentūrai LETA sacīja “Igates” un saistīto uzņēmumu
līdzīpašnieks un vadītājs Māris Peilāns.
“Asfaltu no savām rūpnīcām mēs aizvedīsim 100, 150 kilometru
attālumā, savukārt koka konstrukcijas mēs varam saražot savā rūpnīcā, veikt
citus priekšdarbus un aizvest tās kaut vai uz Japānu,” skaidroja Peilāns.
Tostarp viņš minēja, ka uz Norvēģiju jau ir eksportētas koka tiltu
konstrukcijas un janvārī tiks vestas atkal – tas būs 40 metru garš tilts, pa
kuru var braukt arī automašīnas.
“Līdz šim esam sadarbojušies ar tuvākajām valstīm – Lietuvu,
Zviedriju, Norvēģiju, Somiju. Taču pasaules pieredze liecina, ka šādā veidā var
strādāt arī ar tālām valstīm. Ir piemēri, ka Austrijā saražotas konstrukcijas
tiek iekrautas kuģos un aizvestas uz Filipīnām. Otra lielākā Filipīnu lidosta
ir uzbūvēta, sadarbojoties ar Austrijas speciālistiem. Koks ir augstas
pievienotās vērtības produkts, un mūsu koksne ir arī ļoti kvalitatīva. Daudzos
pasaules reģionos koku savukārt ir vai nu maz, vai arī koksnei nav īpaši labas
kvalitātes. Mums tikai atliek nopietni strādāt pie realizācijas,” sacīja
Peilāns.
Viņš arī norādīja, ka pasaulē arvien vairāk tiek domāts par koka
ēkām, par atjaunojamiem resursiem, par zaļajiem produktiem. “Arī Latvijā
šī kustība parādās. Nesen atgriezāmies no pasaules koka būvniecības kongresa
Insbrukā, un ir sajūta, ka pie mums pieņemtā norma par sešiem stāviem visai
drīz varētu pārtapt par 10 un 15 stāviem, jo tā jau dara Skandināvijā, citur
Eiropā. Mums ir jātiek līdzi šim modernajam domāšanas veidam,” stāstīja
Peilāns.
Jautāts, kas ir galvenie uzņēmumu grupas kokapstrādes eksporta
produkti, Peilāns sacīja, ka grupas uzņēmums “Marko KEA” ražo
paletes, kas koka segmentā ir viens no lētākajiem produktiem, bet ļoti
nepieciešams.
“Lai varētu saprast attiecības, šādus produktus mēs varam
pārdot par 300 eiro kubikmetrā. Savukārt grupas uzņēmuma “IKTK”
līmētos koka produktus mēs jau varam pārdot par 1000-1500 eiro kubikmetrā. Ar
dārgajiem produktiem mēs eksporta tirgū intensīvi esam sākuši strādāt pēdējos
divus gadus. Es varu droši teikt, ka tādus produktus kā koka tiltus, torņus,
ēkas vai to komplektējošās sastāvdaļas mēs ražosim daudz,” uzsvēra
Peilāns.
Viņš arī norādīja, ka kokapstrādes nozarē grupai ir divas rūpnīcas
– viena atrodas pie Rīgas, otra ir Ozolniekos, jo katrā ir sava
specializācija.
“Iekārtas ir dārgas, un mēs esam investējuši gan paši savus,
gan bankas aizdotos līdzekļus. Tieši līmēto konstrukciju – tiltu un ēku –
ražošanā pēdējo piecu gadu laikā ir ieguldīti 7,5 miljoni eiro, no kā daļu
Iekšējās drošības birojs (IDB) tagad savā uztverē klasificē kā noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt palešu ražotnē investīcijas ir
ieguldītas gan 2019.gadā, gan būs šogad – kopumā pēdējos piecos gados ir
investēti 1,5 miljoni eiro,” sacīja Peilāns.
Jau ziņots, ka IDB pērn 3.septembrī līdz ar bijušo Valsts robežsardzes
(VRS) priekšnieku Normundu Garbaru aizturēja divus “Igates”
darbiniekus, tostarp Peilānu.
2015.gadā VRS noslēdza ar “Igati” vienošanos par valsts
robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī
atļāva Iekšlietu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no
2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas
robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.
Peilānam un viņa ģimenes locekļiem tieši un pastarpināti pieder
kapitāldaļas ceļu būves uzņēmumā “Igate”, koka palešu ražošanas
uzņēmumā “Marko KEA”, līmēto koka konstrukciju ražošanas uzņēmumā
“IKTK”, būvniecības uzņēmumā “Igate būve”, uzkopšanas
uzņēmumā “Marko īpašumi”, holdingkompānijā “Igate-M”,
inženierbūvniecības uzņēmumā “IKTT”, elektroenerģijas ražošanas
uzņēmumā “MRK Enerģija”. Peilāns ir arī viens no futbola kluba
“Jelgava” vadītājiem.
Tāpat ziņots, ka “Igates” apgrozījums 2018.gadā
sasniedza 43,047 miljonus eiro, kas ir par 74,6% vairāk nekā 2017.gadā,
savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 4,9 reizes un bija 2,925 miljoni eiro.
“Marko KEA” apgrozījums 2018.gadā bija 8,538 miljoni
eiro, bet peļņa – 20 811 eiro, “IKTK” apgrozījums 2018.gadā bija
1,185 miljoni eiro, bet uzņēmums cieta 65 760 eiro zaudējumus, savukārt
“Igate būve” apgrozījums bija 3,127 miljoni eiro, bet peļņa – 215 650
eiro.
Visu interviju ar Peilānu var lasīt aģentūras LETA sadaļā
“LETA+” (http://www.leta.lv/plus/1292CA74-EEFA-4AFA-A6F7-DD34FB5BD600/ )
un biznesa portāla “Nozare.lv” sadaļā “Intervijas” (http://nozare.lv/comments/item/1292CA74-EEFA-4AFA-A6F7-DD34FB5BD600/ ).
Foto: no LETA arhīva
