Sociālajos tīklos dalīšanās ar ziņām par nelaimi Austrālijā vai dažādi
aicinājumi ziedot un palīdzēt nelaimē nonākušiem cilvēkiem un dzīvniekiem veido
līdzjūtīgāku sabiedrību, taču cilvēkiem vajadzētu justies atbildīgiem par
informāciju, kuru tie izplata tālāk, aģentūrai LETA norādīja biznesa
augstskolas “Turība” komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus.
Viņa skaidroja, ka dalīšanās ar ziņām par negadījumiem un katastrofām
sakņojas vēlmē būt līdzās skumjās un just līdzi cietušajiem.
“Tā ir līdzdarbošanās bez būtiskiem ieguldījumiem, kas veido
līdzjūtīgāku sabiedrību,” uzsvēra eksperte.
Viņasprāt, šāda īpašība nav nekas slikts, tomēr problēmas sākas tad, kad
skumjās un līdzjūtībā netiek pamanīts, ka informācija nav pārbaudīta vai pat ir
viltus ziņa.
“Es aicinātu atcerēties, ka profili sociālajos tīklos ir kā personīgās
istabas, un visiem patīk uzturēties tīrā un kārtīgā istabā, tāpēc mums
jāuzņemas atbildība par to, ko “šērojam” (ar ko dalāmies –
red.),” norādīja Bunkus.
Eksperte uzsvēra, ka mūsdienās medijs ir ikviens cilvēks, tāpēc ir būtiski
apgūt medijpratību un būt atbildīgam.
Foto: LETA
