Latvijā 63% iedzīvotāju pēdējo
triju gadu laikā nav ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku
kredītdevēja, vēsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrā,
atsaucoties uz sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veikto aptauju.
Aptaujā 70% iedzīvotāju minējuši,
ka viņu ienākumu apmērs ir fiksēts jeb nemainīgs, bet 27%
norādījuši, ka viņu ienākumu apmērs ir mainīgs, tostarp
mainīgs ienākumu apmērs biežāk ir vīriešiem, respondentiem ar
mazākiem ienākumiem un tiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas.
Tāpat aptaujā 55% respondentu
apgalvojuši, ka viņiem ir viegli sabalansēt ienākumus ar
izdevumiem, tostarp drīzāk viegli ir 46%, bet ļoti viegli 9%,
turpretī 40% norādījuši, ka viņiem to paveikt ir grūti, tostarp
drīzāk grūti ir 31%, bet ļoti grūti – 9%. Savus ienākumus ar
izdevumiem grūtāk ir sabalansēt respondentiem ar zemāku ienākumu
līmeni.
Populārākais finanšu uzkrājuma
veids, pēc aptaujas datiem, ir bezskaidra nauda bankas kontos. Šādā
veidā naudu uzkrāj 44% aptaujāto iedzīvotāju. Iedzīvotāju
vērtējumā populāri uzkrājumu veidi ir arī skaidras naudas
uzkrājumi (26%), brīvprātīgās iemaksas pensiju fondā (22%) un
nekustamais īpašums, dārgmetāli, mākslas priekšmeti u.tml.
(22%). Vienlaikus 9% iedzīvotāju norādījuši, ka nav veidojuši
uzkrājumus, bet 20%, ka viņiem nav naudas uzkrājumu veidošanai.
Respondentiem aptaujā arī lūgts
novērtēt piecu punktu skalā, kur viens nozīmē ļoti traucē, bet
pieci nemaz netraucē, vairākus faktorus, kas varētu
ietekmēt finanšu uzkrājumu veidošanu. Pēc aptaujas datiem,
faktors, kas visvairāk traucē veidot finanšu uzkrājumus
(novērtēts ar viens vai divi), iedzīvotāju vērtējumā ir
nepietiekami jeb zemi ienākumi (60%). Diezgan nozīmīgi ir tādi
faktori kā neskaidrība par nākotni (vērtējumu viens vai divi
snieguši 43%) un neuzticība naudas sistēmas stabilitātei (38%).
Gandrīz puse respondentu (49%) norādījuši, ka viņiem viegla
kredītu pieejamība/ iespēja viegli aizņemties nemaz netraucē
veidot finanšu uzkrājumus.
Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa
iedzīvotāju (22%) mēdz saskarties ar grūtībām veikt regulāros
maksājumus finanšu trūkuma dēļ (dažkārt -17%, bieži – 5%).
Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka ar šādām grūtībām
saskaras reti, bet 42% – nekad. Ar grūtībām veikt regulāros
maksājumus finanšu grūtību dēļ retāk saskārušies gados
jaunākie (18-34 gadi) un vecākie (64-75 gadi) respondenti, bet
biežāk tie, kam ir zemāki ienākumi.
Pēc aptaujas datiem, lielākā daļa
respondentu (63%) pēdējo triju gadu laikā nav ņēmuši kredītu
bankā vai pie nebanku kredītdevēja. Vienlaikus vienu reizi to
darījuši 15% respondentu, bet vairākas reizes – 21%. Visbiežāk
naudu pie nebanku kredītdevēja vai bankā ir aizņēmušies
respondenti 25-44 gadu vecumā, bet visretāk – iedzīvotāji 18-24
gadu vecumā.
Tiem respondentiem, kuri pēdējo triju
gadu laikā ir ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku
kredītdevēja, aptaujā lūgts norādīt pēdējā aizņēmuma
summu. Tostarp 8% atzinuši, ka ir aizņēmušies līdz 100 eiro,
kamēr 101-500 eiro ir aizņēmušies 23% respondentu, 501-1000 eiro
– 15%, 1001-3000 eiro – 7%, 3001-5000 eiro – 7%, 5001-10 000 eiro –
11%, savukārt 15% respondentu ir aizņēmušies vairāk nekā 10 000
eiro. Lielākas naudas summas aizņemas iedzīvotāji 35-54 gadu
vecumā, kā arī tie, kas dzīvo ārpus Rīgas un respondenti ar
augstākiem ienākumiem.
Respondenti, kuri pēdējo triju gadu
laikā ir ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja un
ņēmuši kredītlīniju, kā galveno tās izvēles iemeslu minējuši
iespēju izmantot atkārtoti aizdevuma summu (49%). Iedzīvotāju
vērtējumā svarīgi ir arī šādi iemesli: pie šī kredītdevēja
jau bija aizņēmies, apmierina sadarbība (39%) un veicamais
minimālais maksājums šķita mazāks nekā mēneša maksājums
aizdevumam ar konkrētu atmaksas grafiku (37%).
No tiem respondentiem, kuri pēdējo
triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku
kredītdevēja, lielākā daļa (83%) kopumā veic izpēti (salīdzina
un izvērtē piedāvājumus) pirms kredītdevēja izvēles, tostarp
dažreiz to dara 22%, bet vienmēr – 61%, kamēr 14% aptaujāto
iedzīvotāju norādījuši, ka izpēti par kredītdevēju neveic.
Vairāk nekā divas trešdaļas
aptaujāto iedzīvotāju (73%), kuri pēdējo triju gadu laikā ir
ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja, norādījuši,
ka viņiem nekad nav bijušas problēmas vai sarežģījumi ar
kredīta atmaksu noteiktajā termiņā. Kopumā problēmas ir bijušas
24% aptaujātajiem iedzīvotājiem, tostarp vienreiz 8%, bet vairākas
reizes – 16%. Galvenais iemesls, kāpēc rodas problēmas atmaksāt
kredītu noteiktajā termiņā, ir dažādi neplānoti tēriņi
(56%). Tāpat nozīmīgi iemesli ir ienākumu samazināšanās (38%)
un uzkrājumu trūkums jeb grūtības atlikt naudu kredīta atmaksai
(37%). Visbiežāk kredīta atmaksas problēmas tiek risinātas,
vēršoties pie kredītdevēja un kopīgi meklējot risinājumu
(36%).
To, ka kredītu ir saņemt grūtāk nekā
iepriekš, norādījuši 17% respondentu, kamēr pretēju viedokli
jeb to, ka kredītu saņemt ir vieglāk, pauduši 26% aptaujāto
iedzīvotāju. Tomēr lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (57%)
nav spējuši paust konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Aptuveni divas trešdaļas respondentu
(67%) norādījuši, ka šogad nav mēģinājuši aizņemties naudu,
kamēr aptuveni piektā daļa respondentu (22%) norādījuši, ka
atteikumu izsniegt aizdevumu nav saņēmuši, bet 10% – ir saņēmuši
atteikumu izsniegt kredītu. Pēc kredīta izsniegšanas atteikuma
saņemšanas, respondenti galvenokārt vērsušies pie cita
kredītdevēja un saņēmuši kredītu (34%) vai atteikušies no
ieceres, kuras realizēšanai bija nepieciešams aizņēmums (30%).
Tāpat aptaujā noskaidrots, ka aptuveni
piektā daļa aptaujāto iedzīvotāju (24%) nekad nav aizņēmušies
naudu bankā vai pie nebanku kredītdevēja. Vienlaikus 22% no
aptaujātajiem iedzīvotājiem minējuši, ka ar viņiem nekad nav
sazinājusies banka vai nebanku kredītdevējs, mudinot aizņemties
atkārtoti. Tomēr kopumā šādā situācijā ir nokļuvusi gandrīz
puse (45%) aptaujāto (mudinājumu saņēma vienu reizi – 3%, divas
reizes – 3%, bet 39% – trīs vai vairāk reizes).
Aptuveni puse (52%) no respondentiem,
kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu bankā vai pie
nebanku kredītdevēja, ir ņēmuši kredītu tieši pie nebanku
aizdevēja. Savukārt 42% pēdējo triju gadu laikā nav aizņēmušies
no nebanku kredītdevēja. Biežāk no nebanku kredītdevējiem
aizņemas cilvēki ar zemiem ienākumiem.
Kā galvenais mērķis, kāpēc tiek
ņemts kredīts pie nebanku kredītdevēja, tiek minēts
transportlīdzekļa iegāde vai remonts (26%). Svarīgi mērķi ir
arī elektronikas preces/ sakaru līdzekļi (23%), rēķinu segšana
(20%), mājokļa remonts (18%), pārtika un sadzīves preces (17%),
parādu segšana (17%) un zāles vai medicīnas pakalpojumi (16%).
Galvenais iemesls, kādēļ tiek
izmantoti nebanku kredītdevēja pakalpojumi, nevis veikts aizņēmums
bankā, tiek minēts, ka ir iespējams ērti un ātri noformēt
aizdevumu – kredītu var nokārtot jebkurā vietā un diennakts laikā
caur internetu un īsziņu/ kredīts tiek piešķirts dažu minūšu
laikā (65%).
Šobrīd nedaudz vairāk nekā trešdaļai
(37%) aptaujāto iedzīvotāju, kuri pēdējo triju gadu laikā ir
ņēmuši kredītu pie nebanku kredītdevēja, nav spēkā neviens
kredīts pie nebanku kredītdevēja, taču lielākajai daļai jeb 60%
ir kāds spēkā esošs kredīts pie nebanku kredītdevēja, tostarp
viens kredīts ir 30%, divi kredīti – 15%, trīs līdz četri – 9%,
pieci līdz deviņi – 5%, bet 10 un vairāk – 1%.
Pārliecinoši lielākā daļa
respondentu jeb 81%, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši
kredītu pie nebanku kredītdevēja, nebanku kredītdevējam
norādījuši pilnīgu un patiesu informāciju par saviem ienākumiem
un izdevumiem, kamēr nepilnīgu un nepatiesu informāciju norādījuši
12% aptaujāto. “Salīdzinot šos rezultātus ar 2015.gada
datiem, būtiskas izmaiņas nav novērojamas,” atzina PTAC.
Divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju
jeb 66%, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu pie
nebanku kredītdevēja, pirms pēdējā kredīta ņemšanas rūpīgi
ir iepazinušies ar līguma noteikumiem. Ar noteikumiem rūpīgi
neiepazīstas aptuveni ceturtā daļa (26%) iedzīvotāju. Arī šajā
jautājumā, salīdzinot ar 2015.gada pētījumu, būtiskas izmaiņas
nav novērotas.
Arī jautājumā par kredīta procentu
likmes zināšanu, lielākā daļa respondentu jeb 91%, kuri pēdējo
triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu pie nebanku kredītdevēja,
norādījuši, ka pirms pēdējā kredīta ņemšanas zināja
tā procentu likmi (2015.gadā to zināja 82%), kamēr to nezināja
6% respondentu (2015.gadā – 16%).
Lielākā daļa respondentu (77%), kuri
pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu pie nebanku
kredītdevēja, arī zinājuši, kādas ir iespējamās soda
sankcijas, kamēr to nav zinājuši 15% respondentu. Šajā
jautājumā, salīdzinot ar 2015.gadu, būtiskas izmaiņas nav
novērotas.
Aptaujā secināts, ka lielākā daļa
respondentu jeb 80%, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši
kredītu pie nebanku kredītdevēja, pirms pēdējā kredīta
ņemšanas izvērtēja konkrētā kredīta produkta veida piemērotību
situācijai, bet to nedarīja 11% aptaujāto.
Aptuveni līdzīgs respondentu
īpatsvars, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu
bankā vai pie nebanku kredītdevēja, apgalvojuši, ka viņi ir
saskārušies ar nebanku kredītdevēja tiešu vai netiešu
aicinājumu noslēgt aizdevuma līgumu par lielāku summu, nekā bija
nepieciešams (46%), savukārt 49% apgalvojuši, ka viņi nav
saskārušies ar šādu situāciju.
Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju
(84%) nav saskārušies ar tiešu vai netiešu aicinājumu norādīt
nepatiesus datus, lai tiktu piešķirts nebanku kredīts, kamēr 10%
ir saskārušies ar šādu aicinājumu un 7% ignorējuši šo
aicinājumu, bet 3% snieguši nepatiesus datus.
Aptauja sadarbībā ar SKDS veikta no
2019.gada 12. līdz 18.novembrim, aptaujājot kopumā 1005
iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Foto: no arhīva
