Latvijas
Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) rosina reversā pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) atjaunošanai izmantot Polijas modeli, attiecinot šo
kārtību uz būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegādēm. Asociācija vērš
uzmanību, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tostarp Polijā, ir
ieviests un darbojas PVN dalītā maksājuma modelis, par ko jau pirms vairākiem
gadiem tika veikts teorētisks pētījums arī Latvijā, informē LEVA sabiedrisko
attiecību konsultants Jānis Riņķis.
Asociācijas
locekļi ir pārliecināti, ka šis modelis ir pierādījis sevi praksē, un tāpēc ir
piemērojams arī Latvijai. Savukārt citi modeļi, kas pašlaik valstī tiek
oficiāli izskatīti, ilgtermiņā var radīt nopietnas problēmas kā
uzņēmējdarbībai, tā arī Latvijas ekonomikai kopumā.
LEVA
biedri, kuru kopējais neto apgrozījums ik gadu ir ap 500 miljoniem eiro un kuri
apgādā ar elektromateriāliem valstij stratēģiski svarīgos būvniecības un
elektroenerģētikas tautsaimniecības sektorus, savu viedokli ir nosūtījuši
oficiālā vēstulē Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
“Lietas
būtība ir tāda, ka krāpšanās ierobežošanai reversā PVN maksāšanas kārtība mūsu
nozarē bija piemērota, lai ierobežotu fiktīvus darījumus, “pazudušos”
tirgotājus un “karuseļveida” shēmas. Problēma radās, jo Eiropas Komisija (EK)
šīs maksāšanas kārtības ieviešanai nepiekrita, tāpēc Latvijai vairākās jomās tā
bija jāatceļ, atgriežoties pie parastās PVN maksāšanas kārtības. Mums ir
zināms, ka līdzīgu preču piegādēm Polijā darbojas dalītā maksājuma modelis, kas
pēc būtības ir līdzīgs reversajai PVN maksāšanas kārtībai. Un līdz ar to ir
radīts precedents, lai Finanšu ministrija varētu lūgt ieviest analoģisku
kārtību arī pie mums Latvijā,” skaidro LEVA valdes loceklis un asociācijas PVN
komitejas vadītājs Juris Ivanovs.
Kolēģa
viedoklim pievienojas arī LEVA valdes loceklis Valērijs Bariševs, uzsverot, ka:
“Latvijai viennozīmīgi ir vajadzīga tāda PVN maksāšanas kārtība, kas maksimāli
ierobežo krāpšanās risku un ēnu ekonomiku visās nozarēs, ne tikai
būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegāžu jomā. Protams, sadarbojoties
kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai, ir jāmeklē iespējami daudz
alternatīvu risinājumu PVN izkrāpšanas novēršanai, bet jau tagad ir skaidrs, ka
šī sistēma strādā, un ir pierādījusi sevi praksē – kā iepriekš Latvijā, tā arī
šobrīd Polijā.” skaidro LEVA valdes loceklis un asociācijas PVN komitejas
vadītājs Juris Ivanovs.
Biedrība
kopumā atbalsta Finanšu ministrijas (FM) un VID centienus atjaunot reverso PVN
aprēķināšanas kārtību būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegādēm, taču
šobrīd tiek piedāvāti izskatīšanai četri iespējamie dalītā maksājuma modeļi, no
kuriem trīs asociācijai šķiet nepieņemami, jo var kaitēt ne tikai
elektromateriālu tirdzniecības nozarei, bet arī valsts ekonomikai kopumā.
Pati
asociācija iestājas par to modeli, kuru izmantojot, materiālu pircējs veic
maksājumu divos pārdevēja kontos vienlaikus – apmaksājot pirkuma pamatsummu
vienā kontā, bet pievienotās vērtības nodokli (PVN) otrā – bloķētajā pārdevēja
kontā. Tieši tāds modelis pašlaik arī ir ieviests un kādu laiku jau veiksmīgi
darbojas Polijā.
Tādēļ
LEVA valdes priekšsēdētājs Kristaps Bleija vērš īpašu uzmanību uz faktu, ka
diemžēl pārējiem trīs modeļiem, no kuriem vienu atbalsta VID, bet kuri pamatā
atšķiras vien ar to, kura no darījumā iesaistītajām pusēm un kurā (bloķētajā
vai Valsts kases) kontā maksā dalītā maksājuma PVN daļu, ir dažādas nepilnības,
kas valstij atspēlēsies ilgtermiņā un atstās negatīvu ietekmi uz
uzņēmējdarbības vidi kopumā: “Šīs nepilnības ietver sevī gan iespējamos
krāpšanas gadījumus, kas var tikt plaši pielietoti attiecībā pret
elektromateriālu piegādātājiem, gan apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanu, kas nereti
spēlē izšķirošu lomu uzņēmējdarbībā, gan iespējamo piegādes darījumu
pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, kas vērojama jau pašlaik pie esošā modeļa, gan
arī daudzus citus aspektus, kurus mūsu speciālisti klātienē būtu gatavi
argumentēti izskaidrot VID un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.”
“Augstu
vērtējam VID centienus radīt perfektu nodokļu iekasēšanas sistēmu, bet
iestājamies par to, lai atbildība par valsts ekonomikas attīstību gultos ne
vien uz uzņēmēju, bet arī valsts un nodokļu iekasētāju pleciem. Lai nebūtu tā,
ka mēģinot izgudrot jaunu riteni, mēs iešaujam paši sev kājā, un beigās nāksies
domāt jaunus nodokļus, jo esošo iekasēšanas kārtība būs novedusi pie bankrota
veselas uzņēmējdarbības nozares, padarot kaimiņvalstis par konkurētspējīgākām
arī tajās jomās, kurās šobrīd vēl esam priekšā,” saka LEVA valdes priekšsēdētājs Kristaps Bleija.
Foto: pixabay.com
