Ministru kabinets otrdien akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM)
rosinātos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas paredz
paplašinās jaunuzņēmumu iespējas pretendēt uz valsts atbalstu.
EM informēja, ka jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā
attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums. 2018.gada beigās tika
identificēti aptuveni 350 jaunuzņēmumi un vidēji Latvijā ik gadu rodas 50
jaunuzņēmumu. Kopš 2012.gada jaunuzņēmumi tautsaimniecībā piesaistījuši
investīcijas vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, jaunuzņēmumi Latvijā
nodarbina vairāk nekā 1600 darbiniekus.
Latvijā spēkā ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta
likums, kas spēkā stājās 2017.gada 1.janvārī. Tā mērķis ir veicināt strauji
augošu jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā un sekmēt pētniecības attīstību un
produktu komercializāciju. Tomēr līdz šim atbalsta programmās apstiprināti ir
tikai pieci jaunuzņēmumi.
Līdz ar to EM izstrādāja grozījumus Jaunuzņēmumu
likumā, atvieglojot kvalifikācijas prasības, lai uz atbalstu varētu pretendēt
plašāks jaunuzņēmumu loks.
Sagatavotie likuma grozījumi paredz iespēju atbalstam
kvalificēties arī jaunuzņēmumiem, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu,
dibinājuši saistīto komersantu ārvalstīs.
Lai nodrošinātu, ka jaunuzņēmums Latvijā un meitas
uzņēmums ārvalstīs vienlaicīgi nesaņem nodokļu atvieglojumus, kas noteikti
attiecīgajā valstī, uzņēmuma meitas sabiedrība nevarēs saņemt nodokļu
atvieglojumu attiecīgajā valstī. Minētais attiecināms arī uz tādiem gadījumiem,
ja attiecīgajā valstī jaunuzņēmumam tiek noteikta zemāka uzņēmumu ienākuma
nodokļa likme.
Tāpat, ņemot vērā, ka atsevišķu jaunuzņēmumu biznesa
idejas izstrādes process var būt ilgāks par pieciem gadiem, ar likuma
grozījumiem tiek palielināts vecums kopš to reģistrēšanās Komercreģistrā kā
viens no kvalifikācijas kritērijiem no pieciem līdz septiņiem gadiem.
Likumprojekts arī paredz samazināt prasības par darba
ņēmējiem jaunuzņemumā ar maģistra vai doktora grādu no 70% uz 50%.
Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.
Foto: no arhīva
