Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu
tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam
piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt
savu amatu.
Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības
līdzekļus.
Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus
gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.
Savukārt
tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri
Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu
Draudiņu un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu
Kumpiņu.
Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas
Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes
būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks
Jānis Balodis.
Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma “Maxima Latvija”
darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.
Spriedumu varēs pārsūdzēt pēc tam, kad būs pieejams
pilns tā teksts.
Pēc sodu nolasīšanas vairāki cietušie
demonstratīvi pameta tiesas zāli. Starp viņiem arī biedrības
“Zolitūde 21.11.” vadītāja, partijas “Saskaņa” politiķe
Regīna Ločmele-Luņova.
“Trūkst
vārdu par tiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā,” – aģentūrai LETA
uzreiz pēc sodu pasludināšanas sacīja biedrības “Zolitūde 21.11.”
vadītāja, partijas “Saskaņa” politiķe Regīna Ločmele-Luņova.
Ločmele-Luņova kopā ar vairākiem cietušajiem, protestējot pret
spriedumu, bija paguvusi iziet no tiesas zāles. “Mēs gaidījām visu, bet ne
jau to, ka notiesā tikai vienu cilvēku, bet visus pārējos attaisno. Šāds
spriedums ir pilnīga valsts apsūdzības iznīcināšana. Tas ir farss,”
paziņoja Ločmele-Luņova.
Viņa stāstīja, ka šodien uz sprieduma nolasīšanu bija ieradušies
vairāki desmiti cietušo, daļa no kuriem, protestējot pret spriedumu, nesagaidot
tiesas beigas, piecēlās un gāja ārā no zāles. “Diemžēl paguvām iziet tikai
deviņi cilvēki, bet pārējiem policija liedza iziet no tiesas zāles, kas esot
necieņas izrādīšana pret tiesu, par ko, visticamāk, piemēros administratīvo
sodu,” pauda biedrības “Zolitūde 21.11.” vadītāja.
Ločmele-Luņova piebilda, ka cietušie tagad gaidīs pilnu spriedumu,
lai lemtu par turpmāko rīcību, taču jau šodien ir skaidrs, ka spriedums tiks
pārsūdzēts.
Viņa
atgādināja, ka Zolitūdes traģēdijas vietā veiktajam eksperimentam, lai tajā
iegūtā informācija palīdzētu restaurēt notikumus pirms traģēdijas, kā arī
daudzām ekspertīzēm ir iztērēti lieli valsts budžeta līdzekļi, bet tagad
tiesa par vainīgu atzinusi tikai vienu cilvēku.
“Visi tiesas zālē esošie cietušie ir šokā. Manuprāt, šī
tiesas prāva būs pamats, lai izvērtētu, vai Latvijā vispār ir iespējama
taisnīga tiesa. Būtībā cietušie ar šo tiesas spriedumu cieš atkārtoti,”
sacīja Ločmele-Luņova.
Tiesa
patlaban nolasa saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma
kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 100 000 eiro.
Kompensācijas
labprātīgi jāsamaksā 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā datuma, taču
var prognozēt, ka šis datums nepienāks tuvākajā laikā, jo spriedumu varēs
pārsūdzēt. Vairāki cietušie aģentūrai LETA jau norādīja, ka plāno to pārsūdzēt.
Zolitūdes
traģēdijā bojāgājušā glābēja Viļņa Šteinīša vecāki ir sašutuši par tiesas spriedumu
krimināllietā, aģentūrai LETA paužot, ka viņiem ir kauns par šādu valsti.
Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandieris kapteinis Šteinītis
bija viens no trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējiem, kuri
zaudēja dzīvību Zolitūdes traģēdijā. Otrdien uz sprieduma nolasīšanu
krimināllietā bija ieradušies arī viņa vecāki Vilnis un Vija Šteinīši.
Tiesas sēdes pārtraukumā bojāgājušā glābēja vecāki aģentūrai LETA
atzina, ka šādu tiesas spriedumu nebija gaidījuši un pauda neizpratni, kāpēc
traģēdijā par vainīgu atzīta tikai viena persona – būvinženieris Ivars Sergets.
“Šī
nav tiesiska valsts. Viens cilvēks ir kļūdījies un neapšaubāmi viņš ir vainīgs,
taču visi pārējie šī veikala projektā atzīti par nevainīgiem. Tas ir absurds un
man ir kauns, ka dzīvoju šādā valstī. Es zaudēju savu dēlu un par ko?”
emocionāli norādīja glābēja tēvs Vilnis Šteinītis.
Viņš pauda, ka jau tiesas procesā bija sajūtama “apsūdzēto
nepiespiestā un brīvā izturēšanās”, kas, viņaprāt, liecinājis par to, ka
“viņi jau tobrīd zināja, ka vienīgais grēkāzis būs Sergets”.
“Asiņu mēs nealkstam, bet vienkārši gribējām taisnīgu tiesu,
lai visi iesaistītie pienācīgi atbildētu. Tas vienkārši ir farss. Es savu dzīvi
esmu nodzīvojis, taču man žēl jaunu cilvēku, kuriem būs jāturpina dzīvot šādā
valstī,” pauda glābēja tēvs.
Traģēdijā mirušā ugunsdzēsēja māte Vija Šteinīte sacīja, ka viņa
jau īsi pēc traģēdijas prognozējusi, ka apsūdzētie “izies sveikā
cauri”. Viņa sacīja, ka bijis kauns klausīties tiesneša lasītajā
spriedumā. Viņa arī noteica, ka “acīmredzot tagad advokātiem nāksies
sajust uz savas sirdsapziņas to, ka apsūdzētos “nomazgāja
baltus””.
Glābēja vecāki pauda, ka pēc traģēdijas viņu “dzīve un
veselība ir sagrauta, tāpēc viņi vēlētos beigt šo murgu” un apelācijas
sūdzības iesniegšanai pamata neredz, “jo tas būs nākamais farss.”
Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas
krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret
sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA “Vikom
Industries” bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.
Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.
Kā
ziņots, sabrukušā “Maxima” lielveikala metāla konstrukcijas bija
pasūtītas “Vikom Industry”, taču šis uzņēmums darbu veikšanai algoja
apakšuzņēmumu. Kurš bijis būvkonstrukciju savienojumu autors, iesaistīto pušu
viedokļi atšķiras – būvinženieris Ivars Sergets vairāk norādīja “Vikom
Industry” virzienā, kas savukārt savu atbildību noliedza.
Kā liecina informācija “Firmas.lv”, nu jau likvidētais
metāla konstrukciju ražotāja “Vikom Industry” reģistrēta tika
2008.gadā. Pirms un neilgi pēc Zolitūdes traģēdijas “Vikom Industry”
apgrozījums pārsniedza vairākus miljonus – 2011.gadā tas bija 3,83 miljoni
eiro, 2012.gadā – 4,46 miljoni eiro, 2013.gadā – 5,78 miljoni eiro, bet
2014.gadā – 6,12 miljoni eiro. Taču tad apgrozījums strauji saruka – 2015.gadā
tas bija 2,09 miljoni eiro, 2016.gadā – 750 000 eiro. Pēdējais iesniegtais
finanšu pārskats ir par 2017.gadu, uzrādot 310 000 eiro apgrozījumu.
2018.gada sākumā uzņēmumam iecelts administrators, bet pirms gada,
2019.gada 14.februārī, “Vikom Industry” tika likvidēts.
Uzņēmuma pamatkapitāls bija 2846 eiro un tā vienīgais īpašnieks
bija Vladislavs Podgurskis. Atbilstoši “Firmas.lv” datiem Podgurskim
patlaban nepieder daļas nevienā uzņēmumā, bet viņš ir valdes loceklis SIA
“Rītausma Steel Construction”, kas pastarpināti pieder Andrejam
Podgurskim un Jurijam Fedosejevam, no kuriem pēdējais reģistrēts kā patiesais
labuma guvējs.
Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes
traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara
Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk
nekā 5,47 miljonus eiro.
Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas
krimināllietā konstatējusi, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus
pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts
apsūdzību tiesā.
Tiesa Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspars
Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā konstatējusi likumā “noteikto
pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas
kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.”
Blakuslēmumu tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai
Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras
virsprokuroram.
Šo blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā
galīgā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas nolēmuma pārsūdzēšanu.
Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās
piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000
eiro.
Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi
stundas.
Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai
mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa
Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja
244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas – 97 681
eiro.
Vienlaikus tiesa nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret visām
juridiskajām personām par piespiedu ietekmes līdzekļu piemērošanu. Tika atcelti
arī aresti visu pārējo lietas dalībnieku kustamajai mantai, kā arī juridisko
personu kustamajai mantai un bankas kontos esošajiem līdzekļiem.
Šajā procesā kopumā notikušas 198 tiesas sēdes, bet uz
apsūdzēto sola sēdušies deviņi cilvēki.
Iepriekšējā tiesas sēdē 4.februārī apsūdzētie teica
savus pēdējos vārdus, kuros, galvenokārt, pauda nožēlu par notikušo, kā arī
noliedza savu vainu.
Pērn novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē,
sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet
vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Traģēdija notika 2013.gada
21.novembrī.
Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica
aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process ildzis trīs gadus un 11 mēnešus.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija
nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu
pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz
neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā
sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzīja
piecām personām. Šīs personas ir Sergets, veikala projekta būvekspertīzes
veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un
uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra viņiem apsūdzības uzrādīja arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem –
Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei
Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai –
izvirzīja apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas
izraisīja smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un
Treija.
Apsūdzēta ir arī uzņēmuma “Maxima Latvija”
darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.
Pērn jūnijā prokuratūra tiesā pabeidza savu debašu
runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.
Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu
prokuratūra prasīja piemērot būvinženierim Sergetam, kā arī veikala projekta
būvekspertīzes veicējam Gulbim, būvuzraugam Draudiņam, arhitektam Kalinkam un
“Re&Re” būvdarbu vadītājam Kumpiņam.
Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja
iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.
Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza
piemērot trīs iepriekšminētajiem Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem –
Balodim, Treijai un Meļņikovai.
Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasīja piemērot arī
uzņēmuma “Maxima Latvija” darbiniecei Šuvajevai.
Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasīja noteikt
aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.
Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas
līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai
arhitektu firmai “Kubs” tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200
minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam
“CM Consulting” – 200 minimālo mēnešalgu apmērā, uzņēmumam
“Re&Re” – 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet “Maxima
Latvija” – 2000 minimālo mēnešalgu apmērā.
Pašreizējās minimālās algas apstākļos
“Re&Re” būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, “Maxima
Latvija” – 860 000 eiro sods, bet pārējiem – 86 000 eiro sods.
Foto: no arhīva
