Neskaidrības
Eiropas Komisijas (EK) amatpersonu paziņojumu interpretācijā
saistībā ar zaļo kursu, kas savukārt saistīts ar siltumnīcas
efekta gāzu (SEG) samazinājumu un klimata neitrālo politiku,
februārī un martā raisījušas sašutuma vilni Latvijas kūdras
nozarē. Pēdīgi EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, kas ir
viens no visaugstāk pozicionētajiem latviešu ierēdņiem “Briseles
birokrātijā”, pagājušās nedēļas nogalē paskaidroja, ka
Latvijai netiek dots uzstādījums, ka tai būtu jāatsakās no
kūdras iegūšanas. Proti, Latvijā kūdra tikpat kā netiek iegūta
kurināšanai, bet gan lauksaimniecībai un dārzkopībai. “Bet būs
pieejami līdzekļi nozares modernizācijai, emisiju samazināšanai
kūdras ieguvē,” uzsver V.Dombrovskis.
Zemgalieši
– ilgtspējīgāki
Latvijai
tiek ieteikts modernizēt kūdras ieguves nozari, jo tā ir atbildīga
par aptuveni 14,5 procentiem no Latvijā radītajām siltumnīcas
efektu veidojošo gāzu emisijām. Norādīts, ka Vidzemē un Latgalē
pāreja uz klimata neitrālu ekonomiku var radīt vislielāko ietekmi
gan uz sociālo jomu, gan ekonomiku. Lai īstenotu tikko pieņemto
Eiropas zaļo kursu un palīdzētu dalībvalstīm un arī Latvijai
pāriet uz zaļāku ekonomiku, izveidots Taisnīgās pārejas
mehānisms. No jaunizveidotā Taisnīgās pārejas fonda Latvijai
tiks piešķirti 67,8 miljoni eiro. Lietuvai tiks 96,7 miljoni, jo
tur kūdras ieguve ir vēl lielāka. Savukārt Igaunija no visām
Baltijas valstīm saņems visvairāk – 2 125,2 miljonus. Tas
saistīts ar degslānekļa ieguvi un tā izmantošanu, kas ir viens
no “netīrākajiem” fosilajiem kurināmajiem, un no tā igauņiem
vajadzēs pakāpeniski atteikties. EK ziņojumā minēts, ka Igaunija
nav vienīgā ES valsts, kur kūdru vai degslānekli dedzina. Tāda
ir arī Zviedrija, Somija un Īrija. Tiesa, agrāk arī Latvijā
kūdru dedzināja lielos apmēros un, piemēram, izmantoja TEC-1
darbināšanai Rīgā. Taču jau kopš 80. gadiem Latvijā kūdra kā
kurināmais nomainīta ar Krievijas dabasgāzi, kam ir ievērojami
augstāka siltumspēja. Latvijas Kūdras asociācijā tiek lēsts, ka
mūsdienās Latvijā tiek dedzināti apmēram divi procenti no
iegūtās kūdras.
“Laflora”
jūtas zaļumzaļa
Jelgavas
novada kūdras un tās produktu ražošanas uzņēmuma “Laflora”
vadītājs Uldis Ameriks teic: “Te ir gadījums, kad Latvijai ir
iespēja pamācīt Eiropu. “Laflora” jau sen ir zaļumzaļa, un
lai tik atbalsta mūs.” “Ziņas” jau vairākkārt rakstījušas
par krūmmelleņu laukiem, kas tiek ierīkoti “Lafloras”
izstrādātajos purvos un kur iestādītie augi piesaista siltumnīcas
efektu izraisošo ogļskābo gāzi un dara mūsu valsts ekonomiku
zaļāku.
Visu
rakstu lasiet 5.marta “Zemgales Ziņās”
Foto:
no arhīva
