Aizvadītajā gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)
Zemgalē reģistrēja 678 kūlas ugunsgrēkus, bet visvairāk ugunsgrēku noticis
Jēkabpilī, informēja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
Pērn Zemgalē bijis par 19% vairāk kūlas ugunsgrēku
nekā 2018.gadā, kad šādu ugunsgrēku skaits bija 548. Šajos ugunsgrēkos Zemgalē
izdega 771 hektārs teritorijas, kas ir vairāk nekā 30% pieaugums salīdzinot ar
2018.gadu.
Visvairāk kūlas ugunsgrēku jeb 119 reģistrēti
Jēkabpilī, tālāk seko Dobeles novads ar 98 ugunsgrēkiem un Bauskas novads ar
62, bet Jelgavā bijis 61 ugunsgrēks. Savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku – divi
– dzēsti Jaunpils novadā, Aknīstes un Tērvetes novados reģistrēti trīs pērnās
zāles ugunsgrēki katrā no tiem, Viesītes un Rundāles novados – četri
katrā.
Aizvadītajā gadā kūlas ugunsnelaimju skaits pieauga
pusē no Zemgales administratīvajām teritorijā, turklāt Bauskas, Dobeles un
Krustpils novados pieaugums ir 50% un vairāk. Lielākais kūlas ugunsgrēku skaita
samazinājums aizvadītajā gadā reģistrēts Engures, Ozolnieku un Skrīveru
novados.
Kopējā pērnās zāles ugunsgrēku platība bija vairāk
nekā 771 hektārs, no tiem 133 hektāri izdega Dobeles novadā, 121 hektārs
Jēkabpilī un 108 hektāri – Bauskas novadā.
Salīdzinot kūlas ugunsgrēku skaitu Latvijas reģionos,
Zemgale ar 678 ugunsgrēkiem ierindojas otrajā vietā aiz Latgales, kur
reģistrēti gandrīz deviņsimt kūlas ugunsgrēki.
Jau ziņots, ka pērn ievērojami audzis reģistrēto kūlas
ugunsgrēku skaits un arī to rezultātā radīto postījumu apmērs – iznīcinātas 130
ēkas un būves un cieta 11 cilvēki, kas abos gadījumos ir augstākais rādītājs
pēdējo desmit gadu laikā.
2019.gadā valstī reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, kas
ir par 35% vairāk nekā 2018.gadā. Pērnās zāles dedzināšanas rezultātā pērn
izdega 3253 hektāri Latvijas zemes, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad
izdega nesakoptās teritorijas 2018 hektāru platībā.
VUGD norāda, ka pērnās zāles dedzināšana ir visas
Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas
ugunsgrēks. Pērn gan tikai divos novados – Mērsraga un Rojas novadā netika
reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Turpretī visvairāk kūlas ugunsgrēku
reģistrēts Daugavpils, Rēzeknes un Dobeles novadā.
Salīdzinot republikas pilsētu statistiku, 2019.gadā
visvairāk kūlas ugunsgrēku bija Daugavpilī, Rīgā un Jēkabpilī. Rīgā, salīdzinot
ar 2018.gadu, kad tika reģistrēti 232 kūlas ugunsgrēki, pērn to skaits tomēr ir
sarucis. Arī Ventspilī un Jūrmalā vērojama pērās zāles ugunsgrēku skaita
samazināšanās, bet vismazāk kūlas ugunsgrēku bija Valmierā.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām
personām 280 līdz 700 eiro.
Foto: no arhīva
