Sabiedrības
iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par parādu
piedzīšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā.
Kā
iniciatīvas pārstāvis norādīts Jānis Vinters. Viņš uzskata, ka ir jāveic parādu
piedziņas un kredītmaksājumu regulējums Covid-19 ārkārtējās situācijas periodā.
Vinters
zināja stāstīt, ka patlaban iedzīvotāji ir parādā 800 miljonus ”ātrajiem”
kredītiem vien. “Ja pieņem, ka viņiem ir 90%+ likmes, tad krīzes
amortizēšanai plānotie divi miljardi nepalīdzēs pat atdot ātros kredītus, kur
nu vēl pārējos,” nobažījies iniciatīvas autors. Tāpēc, viņaprāt, ir
nepieciešams, ka ekonomikas sildīšanas nauda tiešām tiek iedzīvotājiem, nevis
aizplūst no Latvijas ekonomikas caur bankām un parādu piedzinējiem.
Iniciatīvā
rosināts grozīt likumus, lai uz ārkārtējās situācijas laiku ieviestu
kredītbrīvdienas Latvijā veiktajiem aizdevumiem, kā arī ierobežojumus tiesu
izpildītājiem, lai nauda, kas ir domāta darbu zaudējušo un dīkstāvē esošo uzņēmumu
darbiniekiem, nenokļūtu piedzinēju rokās, bet gan tiktu iepludināta Latvijas
ekonomikā.
Latvijas Alternatīvo finanšu
pakalpojumu asociācija precizē Vintera sacīto, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības
centra apkopoto informāciju par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību
2019.gda 1.pusgadā http://www.ptac.gov.lv/sites/default/files/2019_1_pusgads_parskats_par_nebanku_kredit_tirgu.pdf, 10.lpp): distances
kredītu kredītportfelis uz 30.06.2019 bija 131,45 miljoni eiro, bet patēriņu
kredītu kredītprotfelis uz 30.06.2019 bija 159,99 miljoni eiro.
2019. gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem tika noteikts, ka kredītu
kopējās izmaksas patērētājam nevar pārsniegt 0,07% dienā (https://likumi.lv/ta/id/302299-grozijumi-pateretaju-tiesibu-aizsardzibas-likuma). Tādējādi gada procentu likme (GPL) atkarībā no
aizdevuma termiņa ir no ~ 28% līdz 56%.
Foto: pixabay.com
