Mazākā summa, kuru Valsts ieņēmumu dienests (VID)
izmaksājis darbiniekam dīkstāves pabalstā ir 4,6 eiro, otrdien intervijā
Latvijas Radio sacīja dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Vienlaikus viņa informēja, ka savukārt vidējā dīkstāves
pabalstā izmaksātā summa veido apmēram 250 eiro, kas nav daudz.
“Godprātīgie nodokļu maksātāji, par kuriem ir
maksāti nodokļi, ir daudz labākā situācijā nekā tie, kuriem daļa, iespējams, ir
bijusi aploksnē,” pauda Jaunzeme, piebilstot, ka ir uzņēmumi, kuru
darbinieki dīkstāves pabalstos saņem maksimāli iespējamo summu – 700 eiro.
Tāpat Jaunzeme norādīja, ka cilvēki arī interesējas,
kāpēc viņiem izmaksātā pabalsta apmērs ir tik neliels. “Nezinu, vai tas ir
darbinieku naivums, bet ir cilvēki, kuriem maksā aploksnē, taču darba devējs
sacījis, ka viss ir nomaksāts, un tā ir skaidras naudas izmaksa, ko likums
pieļaujot,” sacīja VID vadītāja.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka datus par veiktajām
iemaksām darbiniekiem ir iespējams pašiem noskaidrot katru mēnesi.
Tāpat Jaunzeme uzsvēra, ka turpmāk darbiniekiem tomēr
būtu jāsaka nē aplokšņu algām. “Ne tikai VID un valsts institūcijas ir
atbildīgas par to, bet arī katrs darbinieks, kurš iesaistās šāda veida
attiecībās,” teica VID vadītāja.
VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to
uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā
krīze.
Pēc jaunākajiem datiem, VID dīkstāves pabalstos
izmaksājis kopumā 3,351 miljonu eiro. Tostarp 3,269 miljonu eiro apmērā
pabalsti izmaksāti 2258 uzņēmumu 12 679 darbiniekiem, kamēr 82,3 tūkstošu eiro
apmērā pabalsti izmaksāti 345 pašnodarbinātām personām.
Dīkstāves pabalsta saņēmējus VID publisko dienesta
mājaslapā “www.vid.gov.lv/lv/statistika-3”.
Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz
šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi.
Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav
jāveic sociālās iemaksas.
Lai darba devējs varētu pieteikt darba ņēmēju
dīkstāves pabalsta saņemšanai, uzņēmumam jāatbilst vienam no diviem
kritērijiem.
Pirmkārt, dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu
maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem
var pieteikties visi krīzes skartie uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās
darbības 2020.gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi,
saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%.
Otrkārt, uz atbalstu var pretendēt uzņēmumi, kuru
ieņēmumi ir samazinājušies par 20%, ja tie atbildīs vismaz vienam no trim
kritērijiem. Proti, uzņēmuma eksporta apmērs 2019.gadā veidoja 10% no kopējā
apgrozījuma vai ir ne mazāk kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā
bruto darba samaksa 2019.gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi
pamatlīdzekļos 2019.gada 31.decembrī ir vismaz 500 000 eiro.
Dīkstāves pabalstu izmaksā, ja darba devējs
nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā saistībā ar Covid-19 izplatību.
Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020.gada 14.marta līdz 14.maijam,
bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.
Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves
periodam.
Ministru kabinets 31.martā atbalstīja Kultūras
ministrijas priekšlikumu izmaksāt dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem,
autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem. Pašnodarbinātajiem un
autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī mikrouzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsts
ir 75% apmērā no līdz šim saņemtiem ienākumiem. Savukārt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs,
kas var būt arī mikrouzņēmuma īpašnieks, var saņemt dīkstāves pabalstu 50%
apmērā no līdz šim saņemtajiem ienākumiem. Arī šai darba ņēmēju kategorijai
dīkstāves pabalsts nepārsniedz 700 eiro.
No 4.aprīļa atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas
reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri
dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu
no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina,
salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem
mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret
pērnā gada martu vai aprīli.
Uzņēmums varēs pieteikties nodokļu atbalsta
pasākumiem, ja tam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds nav lielāks par
1000 eiro.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam
jāiesniedz VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā līdz šā gada 25.aprīlim
dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020.gada 14.marta līdz
31.martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.
Uzņēmumam iesniegumā jānorāda krīzes skartā darba
devēja nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, dīkstāves periods,
pamatojums par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko
krīzes ietekmē radījis darba devējs.
Tāpat darba devējam jāsniedz informācija par
darbinieku – tā vārds, uzvārds, personas kods, dīkstāves periods un konts. Ir
arī jāiesniedz apliecinājums, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves
pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma
iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.
VID pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu
darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā
norādīto darbinieka kontu.
Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai
valsts līdz šim lēmusi atvēlēt ap četriem miljardiem eiro.
Foto: no arhīva
