Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts
gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs
atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.
Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa
Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam
sanāksmē.
Finanšu ministrijā aģentūrai LETA stāstīja, ka darba grupa
vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.
Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi
bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam “Par apdrošināšanu bezdarba
gadījumam”, būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja
pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu
un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka
palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.
Sākotnējais piedāvājums paredz, ka pabalsta izmaksas termiņš būs
ne ilgāks par četriem mēnešiem pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda
beigām. Šo pabalstu varētu piešķirt pēc personas pieprasījuma, kas iesniegs
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) līdz šā gada 31.augustam.
Gadījumā, ja personai bezdarbnieka pabalsta apmērs būs mazāks nekā
bezdarbnieka palīdzības pabalsts, persona varēs atteikties no bezdarbnieka
pabalsta un saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, nepārsniedzot noteikto
izmaksas ilgumu – četri mēneši.
Plānots noteikts arī pabalsta saņēmēja pienākumus, proti, dalība
NVA noteiktajās aktivitātēs, tostarp individuālajā darba meklēšanas plānā
iekļauto pienākumu izpilde, kas saistīta ar darba meklēšanu, piemērota darba
piedāvājumu pieņemšanu.
Patlaban bezdarbniekiem, kuri bezdarbnieka statusu ieguvuši no šā
gada 1.janvāra, pabalstu saņem astoņus mēnešus.
Jau ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības
Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim
pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas
uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa
(IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada
līdz trim gadiem.
Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt
savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā
atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var
pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.
Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu
finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija
“Altum”.
Pēc Reira iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai
valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī
tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes
mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.
Foto: pixabay.com
