Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz pirmdienai, 20.aprīlim,
izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 4 792 584 eiro apmērā, aģentūru LETA
informēja VID.
Tostarp pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti 17
605 darbiniekiem pēc 3308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1047
pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro
apmērā.
Šajā laikā atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877
pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem
kritērijiem.
Kopš 25.marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties
dīkstāves pabalstam, līdz 19.aprīlim 19% iesniegumu par dīkstāves pabalsta
piešķiršanu saņemts no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu
remonta nozares, 17% – no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem,
bet 11% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem,
pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari. Procentuālais sadalījums
nedēļas laikā nav būtiski mainījies.
Dīkstāves pabalsts darbiniekiem tiek aprēķināts 75%
apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu
periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par
darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos
Kopumā šajā laikā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs
vienam darbiniekam bijis 259 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro,
saņēmuši 773 darba ņēmēji; 14 488 cilvēkiem jeb 82,3% no darba ņēmējiem
izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 302 cilvēki
saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.
Savukārt, analizējot pabalstam pieteikto darbinieku
skaitu, 35% no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 12% –
vairum un mazumtirdzniecību un auto un motociklu remonta nozari, 11% – mākslas,
izklaides un atpūtas uzņēmumus.
Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties
kopš 3.aprīļa. Līdz 19.aprīlim vidējais izmaksātā pabalsta apmērs ir bijis
232,7 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 59 pašnodarbinātie,
bet 790 cilvēkiem jeb 75,5% no pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts
nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro.
Visvairāk iesniegumu – 30% – saņemts no
pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir “citi pakalpojumi”.
Vienlaikus 15% pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, bet 9% –
izglītības nozari. Arī šajā gadījumā nozaru sadalījums nedēļas laikā nav
būtiski mainījies.
Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz
20.aprīlim saņēmuši 2424 uzņēmumi par kopējo summu 38 891 290 eiro apmērā.
Joprojām lielāko daļu jeb 26% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un
mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 17% pārstāv
izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, bet 11% – apstrādes rūpniecību.
Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt
tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību
izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par
dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro Ministru kabineta
noteikumi, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt
dīkstāves pabalstus.
Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem
atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir šādi: aprēķinātie
nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro; nepietiekams apgrozījuma
samazinājums; uzņēmumam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav
izveidots nomaksas grafiks; nav iesniegtas visas deklarācijas.
Vienlaikus VID atzina, ka dienesta darbinieki arī
uzklausījuši situācijas, kad darba devējs pieprasa darba ņēmējam
“padalīties” ar saņemto dīkstāves pabalstu, uzstāj, lai darbinieki
dīkstāves laikā turpina strādāt, vai arī pretēji darbinieku vēlmēm atsakās
vērsties VID, lai pieteiktu darbiniekus dīkstāves pabalstiem.
Foto: pixabay.com
