Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa
uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam konceptuāli vienojusies par daļēju
algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem, aģentūru LETA informēja Finanšu
ministrijā (FM).
Lai arī patlaban nav zināmas šī atbalsta instrumenta
detaļas, tomēr iecerēts, ka tas būs pieejams laika posmā, kad uzņēmumi
pārtrauks dīkstāvi. Paredzams, ka šo atbalsta instrumentu palīdzēs izstrādāt
valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas
Brīvo arodbiedrību savienība.
“Ņemot vērā, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām
joprojām turpināsies Covid-19 pandēmijas radītā negatīvā ietekme, un uzņēmumi
vēl nebūs atguvuši spēju darboties ar iepriekšējo jaudu, tāpēc jau pašlaik tiek
strādāts pie citiem atbalsta instrumentiem, lai sekmētu nodarbinātību,”
skaidroja ministrijā.
FM norādīja, ka vairāki ministri konceptuāli ir
vienojušies par atbalsta nodrošināšanu tiem nodarbinātajiem, kas turpina
strādāt, taču dara to samazinātā apmērā un vienlaikus to darbs ir svarīgs
uzņēmuma darbībai ilgtermiņā, izstrādājot daļēju algu izmaksu kompensācijas
mehānismu. “Šis instruments nodrošinātu iespēju saglabāt darba attiecības
tajos periodos, kad samazinās darba devēja iespējas piedāvāt darbu un ir finansiālas
vai ar ražošanu saistītas grūtības,” norādīja FM.
Vienlaikus strādājot pie šī atbalsta instrumenta,
darba grupas ieskatā, būtu jāievieš darbaspēka kvalifikācijas pilnveides un
pārkvalifikācijas pasākumi personām, kuras ir zaudējušas darbu vai atrodas dīkstāvē.
FM norādīja, ka dīkstāves pabalsts ir terminēts,
proti, īslaicīgs atbalsts krīzes laikā, un šobrīd tiek attīstīti vairāki
scenāriji izejai no šīs krīzes, tai skaitā apsverot iespējas ieviest iepriekš
minēto risinājumu. Finanšu, ekonomikas un labklājības ministri ir vienojušies,
ka jau šonedēļ ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) vadītajā darba
grupā tiks izskatīts šis priekšlikums.
“Strādājot pie šī instrumenta, svarīgi ir
izvērtēt arī visas iespējas, lai izmantotu Eiropas Savienības (ES) atbalsta
instrumentu “SURE” bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā.
Atbalsts ir aizdevums dalībvalstij. Kopējais apjoms no šī instrumenta, kas
pieejams ES dalībvalstīm, ir 100 miljardi eiro. Instrumentu administrē Eiropas
Komisija, kas finansējumu iegūs, aizņemoties finanšu tirgos. Šo aizdevumu
garantēs ES dalībvalstu sniegtās garantijas,” norādīja FM.
LETA jau vēstīja, ka iepriekš finanšu ministrs Jānis
Reirs (JV) atzina, ka subsidēt darbavietas jeb ieviest daļēju dīkstāves
pabalstu liedz šo pabalstu izmaksas kontroles problēmas.
Pēc finanšu ministra teiktā, viņš ir iepazinies ar
priekšlikumiem Covid-19 krīzes laikā līdzās dīkstāves pabalstiem ieviest arī
daļēju dīkstāves pabalstu, kas tiktu izmaksāts strādājošam uzņēmumam, kam
krīzes dēļ samazinājies apgrozījums, bet kurš neatrodas dīkstāvē. Viens no
galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā nevar ieviest daļēju dīkstāves pabalstu,
ir tā izmaksas kontrole.
“Jebkurai palīdzībai, ko sniedz valsts, ir jābūt
izkontrolējamai. Viens vai divi krāpšanās gadījumi [ar daļēju dīkstāves
pabalstu izmaksu] var nest lielu skādi un raisīt sabiedrībā neticību valsts
palīdzības sniegšanai. Tāpēc tika dota priekšroka dīkstāves pabalstu izmaksai,
kas tiek izmaksāta darba ņēmējam, nevis konkrēta summa pārskaitīta uzņēmumam. Valsts
ieņēmumu dienesta dati liecina, ka jau tagad uzņēmēji prasa darbiniekiem
dalīties ar dīkstāves pabalstu,” norādīja Reirs.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā
līdz 9.jūnijam ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Foto: pixabay.com
