“Latraps” cels produkcijas pievienoto vērtību

“Pirms divdesmit gadiem labības uzpircēji braukāja pa saimniecībām, diktēja zemniekiem nosacījumus, bet pie lielajiem labības pircējiem -“Dobeles dzirnavnieka” un Rīgas dzirnavnieka”- zemnieki vairākas dienas stāvēja rindā. Tomēr arī tie nevarēja ne nopirkt, ne pieņemt glabāšanā visu izaudzēto. Tāda bija situācija, kad 11 Zemgales zemnieki – domubiedri – sanāca kopā un nosprieda, ka jādibina savs kooperatīvs,” stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta “Mežacīruļu” saimnieks Juris Cīrulis. Viņš ir viens no “Latraps” dibinātājiem.

Zemnieki uzticējās Ružu ģimenei

Juris Cīrulis atceras, ka tolaik domubiedru grupa meklēja līderi, kas varētu vadīt kooperatīvu. Par tādu tika izvēlēts agronoms Edgars Ruža, kurš ir no labi pazīstamā LLU profesora Antona Ružas ģimenes un kurš deviņdesmitajos bija papildinājis izglītību Kanādā un tolaik strādāja koncernā BASF, kurā viens no darbības virzieniem ir augu aizsardzības līdzekļi. Edgars Ruža piebilst, ka tolaik, pēc padomju laika kopsaimniecību sabrukuma,lēnām, lēnām sāka attīstīties zemnieku saimniecības. Deviņdesmito gadu beigās tās jau izaudzēja vairāk pārtikas graudu nekā Latvijā nepieciešams pašpatēriņam, tādēļ bija nepieciešams kooperēties, lai varētu tirgot graudus ārzemēs. Juris Cīrulis atceras – sākumā kooperatīvam bija grūti vienoties par kopdarbībai nepieciešamo naudu. Toreiz latviešus finansēs konsultējuši franču lietpratēji, kuru valstī zemnieku kooperācijai ir dziļas tradīcijas. “Atceros, ka bija sarunas ar Andri Rāviņu, kas tolaik bija “Unibankas” Jelgavas nodaļas vadītājs,” atceras Juris Cīrulis. Viņš uzver, ka kooperatīva veiksme pašā sākumā bija valdes priekšsēdētāja Edgara Ružas izvēle. “Viņš ir augstas raudzes tautsaimnieks, tālredzīgs un gudrs. Turklāt jāņem vērā viņa ģimenes kopējais devums labības audzēšanas attīstībā Latvijā. Ar to domāju gan LLU profesoru Antonu Ružu, gan Edgara Ružas sievu Līgu Ružu. Domāju, ka tik veiksmīgs liela uzņēmuma vadības modelis ir unikāls arī Eiropas un pasaules mērogā,” piebilst Juris Cīrulis.

Visu rakstu lasiet 21.maija “Zemgales Ziņās”