Zemgales apgabaltiesa, apelācijas kārtībā sākot skatīt krimināllietu pret
Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes darbiniekiem Sandi Blūmu un
Jāni Pranku, kuri tiek apsūdzēti dienesta pilnvaru pārsniegšanā pret sociālā
aprūpes centra “Ziedkalne” klientu, šodien nolēma lietā izsludināt
pārtraukumu līdz 11. jūnija pulksten 14, lai prokurore Zinta Meija varētu
sagatavoties tiesu debatēm, zz.lv informēja tiesā.
Uz tiesas sēdi atbalsta personas – psihologa pavadībā bija ieradies arī
cietušais, bijušais valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Ziedkalne”
klients, kurš tagad uzturas centra filiālē “Iecava”. Cietušais lūdza tiesu ļaut
viņam nepiedalīties tiesas sēdē, un tiesa viņa lūgumu apmierināja. “Viņš pats tā gribēja veselības stāvokļa dēļ, jo pēc katras tiesas viņam
paliek sliktāk,” skaidroja cietušā pārstāve, advokāte Ilona Bulgakova.
Tiesa arī noraidīja prokurores lūgumu aicināt uz tiesu tiesībsargu Juri
Jansonu, kurš ir sniedzis atzinumu šajā lietā.
Savukārt abi apsūdzētie – Pranka un Blūms tiesā atteicās sniegt liecības,
prokurores iesniegto protestu un cietušā un viņa pārstāves iesniegtās apelācijas sūdzības atzina
par nepamatotiem, bet aicināt uz tiesu tiesībsargu, viņuprāt, ir nepamatoti un
bezjēdzīgi.
Tiesa šodien veica lietas materiālu pārbaudi, bet lietas izskatīšana nākamnedēļ
turpināsies ar tiesu debatēm.
Apelācijas instances tiesai šo lietu bija plānots sākt izskatīt martā, taču
valstī ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ lietas izskatīšana tika pārcelta uz
1. jūniju.
Abi apsūdzētie Zemgales rajona tiesā attaisnoti, bet cietušais – valsts
sociālās aprūpes centra “Zemgale” Jelgavas novada filiāles
“Ziedkalne” klients, kuru policisti 2013.gada nogalē aizturējuši un
turējuši kurtuvē, vainojot cita aprūpes centra klienta pazušanā – lietā iesniedzis
apelācijas sūdzību. Ar spriedumu nebija apmierināta arī Zemgales tiesas
apgabala prokuratūras prokurore un cietušā pārstāve.
Sākotnēji cietušā sūdzība un prokurores protests atstāti bez virzības,
nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Bet 2020.gada sākumā lieta nosūtīta uz
apgabaltiesu, aģentūru LETA informēja Zemgales rajona tiesas pārstāve Sanita
Grinšpone.
Jau ziņots, ka Zemgales rajona tiesa attaisnoja Blūmu un Pranku. Abiem
apsūdzētajiem atcelts arī piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā
vietā. Pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju 10 000 eiro apmērā tiesa atstāja
bez izskatīšanas.
Prokurors apsūdzētājiem prasīja piemērot naudas sodus, vienam 100 minimālo
mēnešalgu apmērā, otram – 350 mēnešalgu apmērā.
Pret Pranku un Blūmu sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 317.panta
pirmās daļas – par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas
acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu
piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku
kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām
personas interesēm. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku
līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas
sodu.
2013.gada nogalē uz dienesta pārbaudes laiku saistībā ar pazudušu aprūpes
centra iemītnieku no amata tika atstādināta toreizējā filiāles vadītāja Aija
Petuhova.
Savukārt krimināllieta pret VP darbiniekiem, kas tolaik piestrādāja arī
“Ziedkalnē” par apsargiem, sākta par rīcību pret kādu citu pansionāta
klientu, kas tika vainots pazušanā.
Abi policisti turpina darbu VP un ir Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas
iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektori, aģentūrai LETA apliecināja VP
Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
Darbinieki no amata nav atstādināti, jo procesa virzītājs nebija piemērojis
viņiem drošības līdzekli – aizliegumu ieņemt amatu -, pauda policijas pārstāve,
atgādinot, ka pirms tiesas sprieduma nevienu personu nevar atzīt par vainīgu.
Tiesa lietu pret policistiem sāka skatīt 2016.gada beigās.
Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” ir labklājības ministra
pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tā filiāle “Ziedkalne”
atrodas Jelgavas novadā, Vilces pagastā.
Filiāle sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus
pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem – pirmās un otrās
grupas invalīdiem.
Foto: no arhīva
