Turpinoties Saeimas
debatēm par administratīvi teritoriālo reformu, deputāti
atbalstīja priekšlikumu Jelgavai kopā ar deviņām citām Latvijas
pilsētām piešķirt valstspilsētas statusu. Priekšlikums ir
iekļauts likumprojektā, par ko Saeima vēl balsos kopumā.
Valstpilsētas statusu lemts piešķirt arī Daugavpilij, Jēkabpilij,
Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un
Ventspilij.
Attīstību plānos kopā
ar Jelgavas novadu
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likumprojektu, pie kura Saeima vēl turpina darbu, Latvijas
teritorija iedalāma valstspilsētu un novadu pašvaldībās, kuru
centrā ir novadu pilsētas. Likumprojekts paredz, ka Ministru
kabinets noteiks kārtību, kādā administratīvi teritoriālās
reformas gaitā no valsts budžeta pašvaldībām tiks piešķirts
līdzfinansējums attīstības plānošanas dokumentu projektu
izstrādei. Līdzfinansējumu iecerēts piešķirt arī vairākām
pašvaldībām kopīgu teritorijas attīstības plānu izstrādei.
Tāds paredzēts arī Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai ar
pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Jelgavas novadā (tur
ietilpst Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldības).
Piektdien, kad
priekšlikums par valstspilsētas statusu Saeimā tika pieņemts,
Jelgavas mērs Andris Rāviņš sociālajos tīklos ierakstīja, ka
“esam ceļā uz lielās pilsētas statusa saglabāšanu” un tā
ir “laba ziņa Jelgavas pilsētai 755. dzimšanas dienā”.
Iepriekš bija apjukuši
Atbalstu Saeimas lēmumam
pauduši arī vairāki sabiedrības pārstāvji. Tā, piemēram,
ilggadējais Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs Paulis Rēvelis
teic, ka viņš par šādu risinājumu aktīvi iestājies kopš tā
laika, kad Saeima virzīja priekšlikumu republikas pilsētas statusu
(tas ir līdzīgs valstspilsētas statusam) piešķirt vien
Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rīgai, kā arī Rēzeknei, kur ir
27,8 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir ievērojami mazāk nekā
Jelgavā (56 tūkstoši). “Es saprotu, ka šāds risinājums ir
Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīva. Viņš būtu atsviedis
atpakaļ likumprojektu, ja tajā Jelgava būtu atstāta bez pienācīga
statusa,” spriež P.Rēvelis. “Man un daudziem maniem draugiem un
paziņām radās neskaidrība, zināms rūgtums, apjukums par to, ka
republikas pilsētas statuss pienāktos Rīgai, Jūrmalai,
Daugavpilij, Liepājai, Rēzeknei, bet Jelgavai, kas bija Kurzemes un
Zemgales hercogistes galvaspilsēta un ir universitātes pilsēta –
nē.”
Kas no tā, ka lielāks
ģerbonis?
Savukārt biedrības
“Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš
teic, ka valstspilsētas statusa piešķiršana Jelgavai viņam
neliekas nekas īpašs. “Kāda jēga no tā, ka Jelgava sauksies
valstspilsēta vai ka tās ģerbonis ir lielāks nekā visām
Latvijas pilsētām, izņemot Rīgu! Manuprāt, svarīgākais ir
saturs. Ja, pēc VARAM (Vides un reģionālās attīstības
ministrija – red.) datiem, Jelgavas pašvaldībā starp Latvijas
deviņām lielākajām pilsētām ir lielākās (procentuāli
attiecībā pret budžetu) administratīvās izmaksas, ja Jelgavā
sabiedriskais transports saņem vienas no lielākajām valsts
dotācijām, ja mums ir dārga atkritumu izvešana, tas nozīmē, ka
citviet prot saimniekot labāk.”
Biedrības vadītājs
atzīst, ka viņam vairāk pieņemams bija VARAM sākotnēji Saeimai
piedāvātais modelis, kur kopā tiek apvienotas Jelgavas, Jelgavas
novada un Ozolnieku novada pašvaldības un kad vēl vairāk tiktu
samazināts pašvaldību skaits. “Žēl, ka Saeimā politiskais
tirgus ir guvis pārsvaru pār tālredzīgiem risinājumiem,”
secina J.Āboliņš.
“Ziņas” jau
rakstīja, ka Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts
paredz pašreizējo 119 pašvaldību vietā atstāt 42. Sākotnēji
VARAM piedāvāja Saeimai likumprojektu ar 39 pašvaldībām. Tiek
lēsts, ka Administratīvi teritoriālās reformas likumu varētu
pieņemt pirms Jāņiem un Saeimas došanās vasaras atvaļinājumā.
Plānots, ka likumam jāstājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā, kad
darbu jaunajās administratīvajās robežās sāks jaunievēlēto
pašvaldību domes.
VARAM izvirzītais
mērķis līdz 2021. gadam
-
Izveidotas
ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar
vietējām pašvaldībām -
Pašvaldības
spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi
salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā -
Pašvaldības
sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām
izmaksām
Reformas mērķi valsts
attīstības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai
-
Valsts un
pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana -
Racionāla
budžeta līdzekļu izlietošana -
Reģionālās un
nacionālās nozīmes attīstības centri ar to lauku teritorijām
saistīti
vienotā administratīvā, ekonomiskā un
saimnieciskā vienībā -
Efektīva novadu
pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, iesaistot
attiecīgo teritoriju iedzīvotājus
-
Pašvaldību
kapacitātes un autonomijas stiprināšana, ievērojot
subsidiaritātes principu
-
Pievilcīga vide
investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas
samazināšana
-
Pašvaldības ir
patstāvīgas un spēj izpildīt tām likumos uzdotās funkcijas
Finansiālais ieguvums
pašvaldībā
-
Jo mazāka
pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot
uz vienu iedzīvotāju -
Ilgtermiņā
augoši uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju prasīs arvien
lielāku pašvaldību budžeta daļu, kas tādējādi varētu
ierobežot pašvaldību iespējas veikt investīcijas teritorijas
attīstībā -
Koncentrējot
pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados,
potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums
izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības
dienestu uzturēšanas jomā var būt no 17 līdz pat 130 miljoniem
eiro gadā
Reforma nevienlīdzības
mazināšanai
-
Liela
nevienlīdzība pašvaldību starpā: administratīvās izmaksas
svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju -
Pašvaldību
izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām -
Tikai 57
pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40%
darbaspējas vecuma iedzīvotāju -
Tikai 46
pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona apmērā,
lai pašvaldība spētu attīstīties un veikt ieguldījumus
infrastruktūrā -
Tika 62
pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt
grantus uzņēmējdarbībai -
Tikai 38
pašvaldību vidusskolās ir pietiekams skolēnu skaits, lai
izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm
FOTO:
Eva Pričiņa
Projektu līdzfinansē
Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par saturu atbild
“Zemgales Ziņas”
