No “Covid-19”
radītajiem ierobežojumiem Eiropas Savienībā (ES) īpaši cieta
radošajās jomās strādājošie. Eiropas Parlamenta deputāte,
Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece Dace
Melbārde skaidro, kā tiek vērtēta situācija kultūras jomā, vai
un kā varētu palīdzēt radošajās jomās strādājošajiem.
Viens no valsts
uzdevumiem jebkuras krīzes laikā ir aizsargāt un uzturēt
nacionālās vērtības, uz kurām balstās Latvijas valsts ilgtspēja
un latviešu nācijas pastāvēšana. Šajā kontekstā pozitīvs
signāls ir koalīcijas atbalsts Kultūras ministrijas priekšlikumam
ieguldīt kultūrā 32 miljonus, jo bez šā atbalsta mēs riskētu
pazaudēt Latvijas kā kultūras lielvalsts pamatus – kultūras
nozares darbiniekus, kā arī sistēmiskā līmenī kultūras
institūcijas. Esmu iestājusies par nepieciešamību ne tikai
nodrošināt sociālos pabalstus, bet arī paredzēt mērķtiecīgus
valsts pasūtījumus jaunu kultūras vērtību radīšanai. Tas
sakrīt ar Kultūras ministrijas redzējumu, ka rodošajām personām
jāsniedz atbalsts, kas dod iespēju radīt un augt. Šādi jēgpilni
ieguldījumi kultūrā nodrošinās nozares ekonomisko dzīvotspēju
un vienlaicīgi būs ieguldījums mūsu nākotnē, stiprinās mūsu
identitāti un pašapziņu.
Jāņem vērā, ka
“Covid-19” ietekme uz kultūras un radošajiem sektoriem ir
bijusi graujoša visā Eiropā, ieskaitot Latviju. Eiropas Komisija
aprēķinājusi, ka ieņēmumu kritums šajos sektoros bijis viens no
dziļākajiem starp visām nozarēm. Šā gada otrajā ceturksnī tas
prognozējams ap 80 procentu.
Latvijā esam vēl
salīdzinoši labākā situācijā no epidemioloģiskā viedokļa,
taču publiskie pasākumi bija un ir ierobežoti arī pie mums.
Pulcēšanās ierobežojumi būtiski skar kultūras nozares
uzņēmējdarbības pašus pamatus. Ievērojot drošības prasības,
varam atsākt klātienē baudīt mūsu kultūras vērtības –
apmeklēt kultūras mantojuma vietas, brīvdabas pasākumus, muzejus,
izstādes, koncertus, izrādes. Taču koncertzāļu, teātru, operas,
kinozāļu un festivālu biznesa modeļi balstās uz lielu
apmeklētāju skaitu. Nav iespējams pelnīt, ja, ievērojot
distancēšanās pasākumus, zāles maksimālais pieļaujamais
blīvums ir tikai 10–20 procentu no kopējās kapacitātes vai pat
mazāk. Un, pat ja visi ierobežojumi tiek atcelti, prognozējams, ka
cilvēki uzreiz nesteigs uz masu pasākumiem. Arī ekonomiskā
situācija ir kļuvusi sliktāka, kas var ietekmēt publiskā un
privātā finansējuma pieejamību kultūrai, kā arī to, cik daudz
cilvēku par kultūru un mākslu varēs atļauties maksāt.
Attiecīgi, cik bieži iedzīvotāji apmeklēs kultūras pasākumus
vai iegādāsies mākslas produktus. Ņemot vērā ierobežojumu
lielo ietekmi, prognozējams, ka tieši kultūras un radošie sektori
atkopsies daudz lēnāk nekā citas nozares.
Turklāt kultūras un
radošos sektorus pārsvarā veido pašnodarbinātie, kuriem līdz
šim atbalsts ir bijis mazāks un nācis krietni novēloti, ja
salīdzina ar lielajām industrijām. Te arī lobijam ir liela nozīme
gan vietējā, gan ES mērogā. Lielās kompānijas un industrijas ir
viedi spējušas pārliecināt par nepieciešamajām subsīdijām,
pat ja kritums tajās nav bijis tik dziļš.
ES līmenī liels
izaicinājums ir panākt, lai kultūra netiek nolikta atbalsta rindas
galā. Eiropas Komisija maija pēdējā nedēļā Eiropas Parlamentā
prezentēja ES ekonomikas atlabšanas plānu, kas sasaista
atjaunināto ES daudzgadu budžetu ar 750 miljardu eiro atveseļošanās
instrumentu. Kopumā Komisijas priekšlikums veido 1,85 triljonus
eiro, kas ir nepieredzēts apmērs. Tikmēr galvenās ES kultūras
programmas “Radošā Eiropa” budžets tiek samazināts – ja
salīdzina ar pašas Komisijas sākotnējo piedāvājumu, tagad esot
vien 1,5 miljardi eiro. Eiropas Parlamenta pozīcija bija dubultot
šīs programmas budžetu, un par to esam vairākkārt atgādinājuši
vēl pirmskrīzes laikā. Pēc pašas Komisijas datiem, Eiropas
mērogā nepieciešamās investīcijas kultūras un radošajos
sektoros veido ap sešiem miljardiem eiro. Tas ir konservatīvs
aprēķins, ņemot vērā faktu, ka kopējie zaudējumi ir mērāmi
desmitos miljardu eiro.
Protams, iepriekš
piesauktā atveseļošanās pakotne iekļauj arī citus mehānismus,
caur kuriem kultūras un radošās nozares var potenciāli vismaz
netieši tēmēt uz papildu naudu. Tomēr lēti aizdevumi vai granti
netiešā veidā nav efektīvs rīks un noteikti nav pareizākais
signāls, ko Komisija var sūtīt kultūras un radošajam sektoram.
Vārdiem par to, ka kultūra ir svarīga, jāmaterializējas arī
darbos. Jāatgādina arī, ka par ES daudzgadu budžetu daudz šķēpu
tika lauzti dalībvalstu līmenī vēl pirmskrīzes laikā un
“Radošās Eiropas” jau tā pieticīgo budžetu bija vēlme
samazināt vēl vairāk. Arī jaunajā sarunu raundā prognozējama
līdzīga situācija. Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības
komiteja gan stingri pastāv uz Parlamenta pozīciju rezultātu
kultūras un radošajām nozarēm.
Kultūras un izglītības
komiteja, kā arī citi eiroparlamentārieši pēdējos mēnešos ir
arī aktīvi rakstījuši Eiropas Komisijas atbildīgajiem komisāriem
par nepieciešamību atbalstīt kultūru. Arī Eiropas Parlamentā
strādājam pie atbalsta soļiem – Kultūras un izglītības
komitejas paspārnē šogad top pētījums par “Covid-19” ietekmi
uz kultūras un radošajiem sektoriem. Balstoties uz šo pētījumu,
varēs labāk saprast kopējo ainu un konkrēti risināmās
problēmas, uz kā pamata ES un dalībvalstis varēs labāk un
mērķtiecīgāk sniegt kultūrai atbalstu. Savukārt pēc manas
iniciatīvas nākamgad taps plašāks pētījums par radošo personu
statusu un sistēmiskiem atbalsta mehānismiem ES dalībvalstīs.
Esmu arī gandarīta, ka Eiropas Parlamenta deputāti aprīļa
plenārsēdē atbalstīja manis iesniegto “Covid-19” rezolūcijas
labojumu, kurš norāda uz dramatisko situāciju kultūras un
radošajos sektoros.
Tāpat jāturpina
pamatoti izcelt kultūras nozīmi un panākt, ka tā netiek skatīta
kā pārējo nozaru atzars vai kā trešās šķiras prioritāte.
Radošajās nozarēs ir ne tikai ļoti daudz nodarbināto, tās arī
palīdz stimulēt ekonomisko izaugsmi. Piemēram, reti tiek apzināta
kultūras lielā sasaiste ar tūrismu. Taču teju katrs otrais (četri
no 10) tūrists Eiropā izvēlas savu galamērķi atkarībā no
kultūras piedāvājuma. Tādējādi, pateicoties kultūras bagātībai
– apskates objektiem, muzejiem, koncertiem, teātra un operas
izrādēm – iegūst vietējie restorāni, viesnīcas, kā arī
aviokompānijas un tūrisma firmas. Bet, kamēr valstsvīri aktīvi
iestājas par nepieciešamību lejupslīdes brīdī atbalstīt
aviokompānijas, kultūras piedāvājums un tā radīšana un
nodrošināšana tiek pieņemta teju par pašsaprotamu. Kultūra
visos laikos ir kalpojusi kā resurss gan grūtību pārvarēšanai,
gan izaugsmei.
Cilvēcīgā
komunikācija dzīvajā telpā ir ļoti nepieciešama
Valstī izsludinātās
ārkārtas situācijas rezultātā Jelgavas novadā tika atcelti 199
pasākumi un aktivitātes, kuru norise bija plānota līdz 31.
augustam. Nenotika novada svētki, izvērtējumu skates un
amatiermākslas kolektīvu jubileju pasākumi. Tika atcelti visi
pagastu svētki, Latvijā pazīstamu mākslinieku koncerti,
viesizrādes, kā arī dažādi tradīciju pasākumi – Lieldienas,
Baltā galdauta svētki un Līgosvētki. Uz rudeni pārcelts
Aspazijas 155 gadu jubilejas godināšanas pasākums, kā arī dažu
amatiermākslas kolektīvu jubileju pasākumi, stāsta Jelgavas
novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.
“Emocionāli tas
nebija viegli, jo pavasaris bija pilns ar iecerēm. Pašvaldības
morālais un finansiālais atbalsts bija ļoti no svara, tādēļ
pārsteidzīgi lēmumi netika pieņemti,” atzīst A.Liekna,
uzsverot, ka neviens darbinieks netika atlaists, kā arī nebija
nepieciešamības samazināt atalgojumu.
“Kultūras cilvēki ir
tie, kas neskaita stundas, viņi iet un dara. Bieži laiks tiek
pārstrādāts, tādēļ es šo dīkstāves periodu uzskatīju kā
balvu visiem kolektīvu vadītājiem par izdarīto daudzu gadu
garumā, par nesavtīgām rūpēm, neskaitot stundas un brīvdienas,
par visu, kas izdarīts no sirds,” teic A.Liekna.
Līdz ar ārkārtas
situāciju kultūras darbinieki tika aicināti izņemt atvaļinājumus,
un to izmantoja ne tikai kultūras darba vadītāji, bet arī
pasākumu organizatori, skaņu un gaismu operatori, bibliotēku
vadītāji un bibliotekāri, žanru virsvadītāji, amatiermākslas
kolektīvu vadītāji un citi speciālisti. Atgriežoties no
atvaļinājumiem, kultūras darbinieki turpināja materiāli
tehniskās bāzes sakārtošanas darbus, organizēja tērpu uzskaites
digitalizāciju, apstrādāja novadpētniecības informāciju, kā
arī veica citus darba pienākumus, kam iepriekš ne vienmēr
pieticis laika. Savukārt amatiermākslas kolektīvu vadītāji
iespēju robežās nodarbības nodrošināja attālināti.
Tika turpināti arī
plānotie remonta darbi Vircavas, Bērvircavas, Kalnciema, Vilces,
Lielplatones tautas namos un Jaunsvirlaukas pagasta IKSC “Līdumi”,
kā arī Vilces un Lielvircavas bibliotēkās. “Mums jau īstenībā
darbs neapstājās nevienu mirkli. Varbūt atvieglinātas bija
nedēļas nogales, jo vairs nebija pasākumu, ko baudīt un kuros
piedalīties. Citādi joprojām bija pilns ar darbiem,” situāciju
skaidro Kultūras pārvaldes vadītāja.
Lai kvalitatīvi
turpinātu kopīgo darbu, bija aktīvi jāapgūst un jāizmanto
tiešsaistes iespējas – attālinātās sapulces, amatiermākslas
kolektīvu mēģinājumi un cita veida komunikācija ar “Microsoft
Team”, “Zoom” un citiem digitālajiem rīkiem. A.Liekna uzsver,
ka šis laiks bija labs pārbaudījums digitālo zināšanu apgūšanai
un izmantošanai. Arī turpmāk plānots daļēji saglabāt digitālo
sapulču formātu, jo tas taupa resursus.
“Tomēr cilvēcīgā
komunikācija dzīvajā telpā ir ļoti nepieciešama. Līdzīgi kā
ar kultūras pasākumiem – var vienu teātri noskatīties digitāli
vai vienu reizi automašīnā noklausīties Auziņa koncertu, taču
ar to pietiek un uz otru braukt vairs nebūs interese. Tādēļ
domājam, ka mēs mēģināsim Elejā atjaunot brīvdabas kino jau
šajā vasarā, jo, ja cilvēks nāks ar savu deķīti, viņš jau
būs iezīmējis aptuveni divus metrus,” cerību pauž Jelgavas
novada Kultūras pārvaldes vadītāja.
Meklējot jaunas
pasākumu formas, par godu Latvijas valsts neatkarības 30.
gadadienai novada kultūras darba vadītāji veidoja kopīgu svētku
videosveicienu. Līdzīgā formātā iedzīvotājus plānots uzrunāt
arī vasaras saulgriežos. Kultūras darba vadītāji sadarbībā ar
pagastu pārvaldēm veidos videosveicienus pagasta iedzīvotājiem,
kas tiks publicēti sociālajos tīklos. Savukārt Līgosvētku
noskaņai pa Jelgavas novada pagastiem pie iedzīvotājiem ceļos
muzikāls sveiciens.
Materiāli tapuši
sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā
FOTO no “Ziņu”
arhīva
