Pēdējā laikā ir aktivizējušies krāpnieki, kas izmanto Latvijā labi
zināmu personu vārdus, lai interneta vidē reklamētu dažādus produktus un
tādējādi pievilinātu pircējus, aģentūru LETA informēja Latvijas Drošāka
interneta centra “Drossinternets.lv” pārstāvji.
“Drossinternets.lv” pārstāvji norādīja, ka
laiku pa laikam sociālajos tīklos vai masu medijos izskan informācija par
sabiedrībā pazīstamu cilvēku identitātes izmantošanu reklāmās pret viņu gribu.
Kā piemērus minot kanāla TV3 raidījuma “900 sekundes” moderatore
Kristīne Garklāva, gan TV un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare,
gan arī citi Latvijā zināmi cilvēki, medicīnas darbinieki u.c.
“Pēc mūsu novērojumiem, šīs aktivitātes tiek
organizētas ārvalstīs, galvenokārt Krievijā. Lai arī laiku pa laikam iepriekš
parādījās līdzīga rakstura aktivitātes, šī brīža “mārketinga
kampaņas” raksturo nebijis vēriens un arī nekaunība. Ņemot vērā, ka,
iegādājoties līdzekli pret kāju sēnīti vai kapsulas notievēšanai, pircējam vispirms
ir jāievada savs telefona numurs, visticamāk, krāpnieku mērķis ir ne vien
pārdot apšaubāmu preparātu, bet iegūt arī tālruņa numuru, lai to izmantotu
turpmākās krāpnieciskās darbībās, piemēram, mēģinot telefoniski iegūt bankas
kartes datus,” skaidroja “Drossinternets.lv” vadītāja Maija
Katkovska.
Ņemot vērā, ka tiesībsargājošām institūcijām ir
tehniski sarežģīti ierobežot šāda veida krāpnieciskas darbības no ārvalstīm,
“Drossinternets.lv” aicina iedzīvotājus būt modriem, lai pasargātu
sevi un ierobežotu šo reklāmu apriti.
Redzot reklāmu, kurā sabiedrībā pazīstama persona
reklamē kādu produktu sociālajos tīklos vai citviet interneta vidē, Latvijas
Drošāka interneta centrs iesaka pievērst uzmanība saites nosaukumam, uz kuru
ved reklāma. “Krāpnieciskās reklāmās parasti tas nav saistīts ar konkrētu
personu, zīmolu un valsti. Visbiežāk tas ir dažādu burtu vai skaitļu
virknējums, piemēram, “dataforum.space”,
“localblog.website” utt.,” norādīja
“Drossinternets.lv” pārstāvji, aicinot neapmeklēt aizdomīgas saites.
Tāpat interneta lietotāji aicināti pievērst uzmanību
reklāmas materiālu kvalitātei, jo bieži vien tajās izmantotie fotoattēli ir
nekvalitatīvi un nokopēti internetā. Tāpat var būt apšaubāma arī reklāmas
teksta kvalitāte – tas visbiežāk ir ar gramatiskajām kļūdām vai acīmredzami
pārtulkots, izmantojot mašīntulkošanas rīkus, piemēram, “Google
Translate”.
“Drossinternets.lv” arī aicina pievērst
uzmanību lietotāju atsauksmēm pie reklāmas raksta – tās var būt viltotas, ko
var atpazīt, rūpīgāk izpētot atsauksmju saturu un pārbaudot atsauksmes
sniedzēja vārdu, uzvārdu, pievienoto profila fotogrāfiju. Eksperti atzīst, ka
visbiežāk fotogrāfijas ir paņemtas no dažādām interneta vietnēm, vārdi un
uzvārdi izdomāti, ja pārbauda rūpīgāk, tad ir skaidrs, ka cilvēks ar tādu
vārdu, uzvārdu, kurš it kā ir rakstījis atsauksmi, nemaz neeksistē.
Tāpat, ja konkrētu produktu reklamē sabiedrībā
pazīstams cilvēks, ieteicams veltīt laiku un ieskatīties viņa sociālo mediju
profilā, lai pārbaudītu, vai tajā nav publicēts brīdinājums par viņa identitātes
izmantošanu.
“Nekādā gadījumā nav ieteicams šāda veida lapās
atstāt savu tālruņa numuru vai citus personas datus, kurus lapas izveidotāji
izmantos negodprātīgos nolūkos. Jūsu tālruņa numurs tiks izmantots, lai jums
uzmācīgi zvanītu un mēģinātu apkrāpt,” brīdina eksperti.
Konstatējot aizdomīgas reklāmas,
“Drossinternets.lv” mudina par tām ziņot sociālā tīkla vai portāla
administratoriem, kas bloķēs aizdomīgās reklāmas un ar tām saistītos profilus.
Foto: pixabay.com
