Dīkstāves pabalstos Valsts ieņēmumu dienests (VID)
izmaksājis 53,6 miljonus eiro kopumā 55 179 darbiniekiem, pirmdien preses
konferencē sacīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas
pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.
Martā darbiniekus dīkstāves pabalstiem pieteica 3565
uzņēmumi, kā arī pabalstam bija pieteikušies 1454 pašnodarbinātie. Aprīlī
pabalstam pieteicās 5926 uzņēmumi un 2025 pašnodarbinātie, maijā – 4455
uzņēmumi un 1796 pašnodarbinātie, bet jūnijā – 3397 uzņēmumi un 1201
pašnodarbinātais.
“Šie skaitļi parāda, ka smagākā krīze bija tieši
aprīlī,” sacīja Fiļipoviča.
Viņa informēja, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 21
620 strādājošo, aprīlī – 42 356 strādājošie, maijā – 37 109, bet jūnijā – 25
628 strādājošie.
Vidējais dīkstāves pabalsts bija robežās no 400 līdz
450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50
eiro līdz 249,99 eiro – 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro – 23,9%, no 430
eiro līdz 699,99 eiro – 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro
saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.
Nozaru dalījumā visvairāk jeb 20% dīkstāves pabalstu
pieteikumu saņemts no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. No
izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem saņemti 13,9% pieteikumu, no
apstrādes rūpniecības – 9,5%, no profesionālo zinātnes un tehnisko pakalpojumu
nozares – 9,5%, bet no mākslas, izklaides un atpūtas nozares – 8,2%
pieteikumu.
Savukārt starp pašnodarbinātajiem visvairāk pieteikumu
saņemts no skaistumkopšanā un dažādos servisos strādājošajiem – 21,2%. No
mākslas, izklaides un atpūtas jomā strādājošajiem pašnodarbinātajiem saņemti
16% pieteikumu, bet no profesionālo zinātnes un tehnisko pakalpojumu jomā
strādājošajiem – 9,8%.
Vērtējot pēc profesijām, lielākais dīkstāves pabalstu
saņēmēju skaits bija mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji. Pabalstus saņēma
2828 pārdevēji un vidējais pabalsta apmērs bija 341 eiro. Tāpat pabalstus
saņēma 2802 pavāri, kuriem vidējais pabalsta apmērs bija 443 eiro, 1929
viesmīļi, kuriem vidējais pabalsta apmērs bija 330 eiro, kā arī 1219 pārdevēji
konsultanti, kuriem vidējais pabalsta apmērs bija 385 eiro.
Fiļipoviča stāstīja, ka četras un vairāk reizes
dīkstāves pabalstiem darbiniekus pieteica 28,3% darba devēju. Trīs reizes
dīkstāves pabalstiem darbiniekus pieteica 27,3% darba devēju, divas reizes –
23,8% darba devēju, bet vienu reizi darbiniekus pabalstam pieteica 20,6% darba
devēju.
Savukārt starp darba ņēmējiem 19,3% pabalstam tika
pieteikti četras un vairāk reizes, 27,1% – trīs reizes, 27,9% – divas reizes,
bet 25,7% pabalstam tika pieteikti vienu reizi.
“Šie skaitļi nozīmē, ka ne visi darba devēji
dīkstāvē sūtīja uzreiz visus darbiniekus. Daļai uzņēmumu darbs turpinājās un
dīkstāvei tika pieteikta tikai daļa darbinieku, vai arī dīkstāvē darbinieki
tika sūtīti maiņās – vienu mēnesi viena darbinieku grupa, bet nākamo mēnesi –
cita darbinieku grupa,” skaidroja Fiļipoviča.
Starp pašnodarbinātajiem 29,8% dīkstāves pabalstam
bija pieteikušies četras un vairāk reizes.
Foto: pixabay.com
