Administratīvās
atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās šā gada 1. jūlijā ir
mainījusi līdzšinējo izpildes kārtību lietās par ceļu
satiksmē izdarītajiem pārkāpumiem un nesamaksāto naudas sodu
piedziņu. Jaunās izmaiņas var radīt zināmu apjukumu
iedzīvotājos, kuri tik aktīvi neseko līdzi tiesību normu
izmaiņām, jo paralēli AAL normām joprojām ir jāievēro arī
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) noteiktās
normas par nolēmumu izpildes piemērošanu. Tādējādi nolēmumu
izpilde administratīvo pārkāpumu jomā šobrīd var tikt veikta
gan pēc AAL, gan pēc LAPK, informē Zvērinātu tiesu izpildītāju
padome.
“Jaunais
AAL ir izaicinājums visiem tiesību normu piemērotājiem, kuri
ikdienā risina jautājumus administratīvo pārkāpumu lietu jomā.
Jaunajā regulējumā ir atrunāta ne vien jauna administratīvo sodu
sistēma un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas
kārtība, bet arī labprātīgi nesamaksāto naudas sodu piedziņas
kārtība,” atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju
padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
Par
pārkāpumiem ceļu satiksmē, proti, apstāšanās vai stāvēšanas
noteikumu pārkāpšanu, vai pārkāpumiem, kuri fiksēti ar
tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja tie
izdarīti līdz AAL spēkā stāšanās brīdim, visās
administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijās, arī nolēmuma
izpildes stadijā, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs,
piemērojamas LAPK normas.
Ņemot
vērā, ka iepriekš minētajiem pārkāpumu veidiem ceļu satiksmē,
kas izdarīti līdz AAL spēkā stāšanās brīdim, piemērojams
LAPK, arī naudas soda piedziņa piespiedu kārtā notiek ievērojot
LAPK normas, proti, naudas sods zvērinātam tiesu izpildītājam
piedziņai tiek nodots pēc gada kopš lēmuma par naudas soda
uzlikšanu spēkā stāšanās.
Atšķirīga
kārtība ir noteikta attiecībā uz naudas sodiem par izdarītajiem
administratīvajiem pārkāpumiem, kas nav par apstāšanās vai
stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, vai tādiem pārkāpumiem,
kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot
transportlīdzekli. Šiem pārkāpumiem tiek piemērots tas likums,
kas ir spēkā procesuālās stadijas laikā. Piemēram, ja AAL spēkā
stāšanās brīdī lietvedība tiesā būs noslēgusies un tiesas
nolēmums būs stājies likumīgā spēkā, zvērinātam tiesu
izpildītājam būs jāpiemēro AAL normas, jo lietvedība tiesā būs
pabeigta un sāksies nākamā lietvedības stadija – izpilde.
Pārkāpumiem,
kas izdarīti pēc AAL spēkā stāšanās, turpmāk būs paredzēta
vienota piespiedu izpildes kārtība neatkarīgi no lietas
kategorijas. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no administratīvā
pārkāpuma veida, pēc tam, kad būs notecējis naudas soda
brīvprātīgas samaksas termiņš, nolēmums par soda piemērošanu
ir nekavējoties nododams zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu
izpildei.
Tiesu
izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt
tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības
interesēs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes
pienākums ir rūpēties par nozares pārstāvju profesionalitāti un
publiski pārstāvēt viņu viedokli.
Foto:
pixabay.com
