Septembra sākumā,
noslēdzoties pretendentu pieteikšanās termiņam, Ozolnieku novada
pašvaldībā tika saņemti vairāki pieteikumi uz divu juristu
vakancēm. Novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš teic, ka
pretendenti darba intervijās atklāja – viņus nemulsina tas, ka
konkurss uz šīm vakancēm pašvaldības amatos notiek nepilnu gadu
pirms nākamvasar gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas,
kas visdrīzāk pamatīgi izmainīs jau apvienotā Jelgavas novada
pašvaldības pārvaldes struktūru un amatus (administratīvi
teritoriālās reformas gaitā Ozolnieku novadu ir paredzēts
apvienot ar Jelgavas novadu).
“Pretendenti ir jauni,
spējīgi cilvēki, kas paļaujas uz to, ka jebkurā gadījumā bez
darba viņi nepaliks. Iespēju strādāt pašvaldībā viņi uzskata
par vērtīgu izaicinājumu,” teic A.Ozoliņš. Var piebilst, ka
Ozolnieku novada mājaslapā publicētā informācija vēsta, ka
juristiem Ozolnieku pašvaldībā noteiktais atalgojums ir 1250 eiro
pirms nodokļu nomaksas.
Tikmēr Jelgavas novada
pašvaldībā jau vairāk nekā desmit gadus pastāv Latvijas mērogā
unikāla kārtība, ka pašvaldības štatu sarakstā tāda amata kā
jurists nemaz nav. Juridiskie pakalpojumi pašvaldībai pilnā apmērā
tiek sniegti ārpakalpojumā. Proti, ik mēnesi pašvaldība
pārskaita desmit tūkstošus eiro divu personu uzņēmumam “Lagzdiņa
un Jēgera juridiskie pakalpojumi”, kas tad arī nemainīgi sniedz
juridiskos pakalpojumus pašvaldībai. Jāpaskaidro, ka šajā
uzņēmumā strādā agrāk pašvaldībās nodarbinātie juristi
Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers.
Trešo gadu domes sēdēs
stāv kājās
Jau trīs gadus Jelgavas
novada domes deputāts Kārlis Rimša, protestējot pret Dz.Lagzdiņa
un A.Jēgera, viņaprāt, nejēdzīgo darbošanos pašvaldībā,
domes sēdēs stāv kājās (tā viņš ir nostāvējis, pēc paša
teiktā, jau 31 domes sēdi). K.Rimša min vairākus gadījumus, kad
pašvaldības nolīgto juristu dēļ nācies ciest gan morālus, gan
arī materiālus zaudējumus. Šajā saistībā deputāts atgādina
par Aspazijas Daukšu lietu. Proti, 2014. gada decembrī Dz.Lagzdiņš
un A.Jēgers rosināja deputātus pieņemt lēmumu no Bratkus ģimenes
par nesamērīgi zemu, desmit gadus vecu cenu atpirkt labticīgi
iegūto Daukšu īpašumu un tam piegulošo augstvērtīgo
lauksaimniecības zemi. K.Rimša piemin arī abu juristu neveiksmīgo
mēģinājumu tiesā strīdēties ar Sesavas pagasta iedzīvotāju
grupu, kas 2010. gadā nostājās pret dāņu investoru ieceri Klāvos
būvēt lielu cūku kompleksu. K.Rimša uzskata, ka Dz.Lagzdiņš ir
maldinājis deputātus Kalnciema iedzīvotājas Valentīnas Rudenko
ģimenes problēmā, kad 2017. gada rudenī nežēlīgi tika nojaukta
Rudenko bez būvatļaujas uzceltā mājiņa. “Piemēru, Lagzdiņa
un Jēgera nosodāmajai rīcībai vēl būtu ne viens vien. Tomēr
būtiskākais ir tas, ka subjektīvu iemeslu dēļ visa Jelgavas
novada juridiskā informācija atrodas vienas privātfirmas rokās.
Ja šī firma pazūd, pašvaldībai no tās nepaliek nekas. Man kā
deputātam nav iespēju prasīt, lai Lagzdiņš un Jēgers ievēro
pašvaldības darbinieku ētikas kodeksu. Viņi taču nav pašvaldības
darbinieki,” sūrojas K.Rimša.
Jelgavas novada modeli
atzīst par labāko
Jelgavas novada
pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone skaidro, ka “iespējams,
Ozolnieku novada pašvaldībai līdz šim ir bijis saimnieciski
izdevīgāk, ka juridiskie pakalpojumi tiek nodrošināti,
izpildvaras struktūrā paredzot juristus. Savukārt Jelgavas novada
pašvaldība – gan iepirkumu procedūras procesā, gan vienmēr
debatējot par praksi izmantot ārpakalpojumu, – ar audita
ziņojumu, ar saimnieciskiem aprēķiniem un arī pierādījumiem
finansiālā izteiksmē ir publiski apliecinājusi un pierādījusi,
ka tai izdevīgāks risinājums vairāk nekā 80 iestāžu
apkalpošanai juridiskajos jautājumos ir ārpakalpojums. Turklāt
jāuzsver, ka ārpakalpojuma sniedzējs Jelgavas novada pašvaldībai
nodrošina pārstāvību visos tiesvedības procesos, ko diezin vai
Ozolnieku novada pašvaldības gadījumā nodrošina izpildvarā
algotie speciālisti. Līdz ar to ir nekonstruktīvi uzturēt strīdu,
vai pašvaldībai ir izdevīgs ārpakalpojums, ja tas ir argumentēti
pierādīts.”
Kad vajag, tad talkā
nāk advokāti
Tiesa, ne gluži visur
tiesvedības procesos Jelgavas novada intereses ir aizstāvējuši
juristi Dz.Lagzdiņš un A.Jēgers. Piemēram, 2013. gadā, kad
Augstākā tiesa skatīja pagalam ieilgušo strīdu ar SIA “Vedgas”
par vairākām Staļģenes daudzdzīvokļu mājām, kuru dzīvokļus
vēl šobaltdien iedzīvotāji nevar iegūt īpašumā, Jelgavas
novada pašvaldību pārstāvēja advokāts Jānis Kārkliņš. Viņa
vadītais juridiskais birojs sniedza pakalpojumu arī Jelgavas novada
strīdā ar Finanšu ministrijas pārziņā strādājošo Iepirkumu
uzraudzības biroju (IUB), kas 2015. gadā atcēla Jelgavas novada
pašvaldības iepirkuma konkursu uzņēmumiem, kas pieteicās sniegt
juridiskos pakalpojumus pašvaldībai.
Savs viedoklis jautājumā par juridiskajiem pakalpojumiem
pašvaldībās ir arī agrākajam Jelgavas novada domes deputātam,
tagad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra
padomniekam Madaram Lasmanim. Viņš atzīst, ka likumi neaizliedz
pašvaldībām pilnībā pirkt jebkādus ārpakalpojumus
visdažādākajās jomās – ne tikai jurisprudencē, bet arī
grāmatvedībā, kultūras un sporta pasākumu organizēšanā vai
citur. Tomēr M.Lasmanis, “redzot kopējo Latvijas pašvaldību
saimi”, secina, ka pagaidām nekas labāks par štata amata vietām
pašvaldības darba organizēšanā nav izdomāts. Viņš uzskata, ka
Jelgavas novadam ir vajadzīga juridiskā daļa, štata juristi.
Nevienā Latvijas pašvaldībā juridiskie pakalpojumi netiek pilnībā
pirkti ārpakalpojumā, piebilst M.Lasmanis. Ārpakalpojums attiecas
tikai uz atsevišķiem specifiskiem gadījumiem, bet ne ikdienas
darbu. “Gada sākumā Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija kā juridisku brāķi atdeva atpakaļ
Jelgavas novada teritoriālo plānojumu. Tas liecina par to, ka
Lagzdiņš ar Jēgeru nebija spējīgi iedot teritorijas plānotājiem
labus padomus. Jelgavas novada pašvaldība, kur juristi strādā
ārpakalpojumā, neizceļas ar juridisko korektumu, “secina
M.Lasmanis.
Savukārt Latvijas
Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne
Kinča uzsver, ka jautājums par to, kā pēc administratīvi
teritoriālās reformas tiks veidota jaunizveidotās pašvaldības
pārvaldes struktūra, būs jaunās domes atbildībā. “Pat ja
tagadējās pašvaldības, savstarpēji konsultējoties, nospriedīs,
ka, piemēram, juridiskie pakalpojumi jaunajā pašvaldībā pilnībā
tiks pirkti ārpakalpojumā, jaunā dome var nolemt pilnīgi citādi,”
teic K.Kinča.
Foto: no arhīva
Projektu
līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta
līdzekļiem.
Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”
#SIF_MAF2020
