Šogad un pērn pašnāvības izdarījuši trīs Valsts policijas (VP)
darbinieki, informēja VP.
Šogad dzīvību sev atņēmuši divi VP darbinieki, bet
pērn viens.
Par katru gadījumu tiek veikta dienesta pārbaude,
informācijas apzināšana, tajā skaitā arī iespējamo cēloņu konstatēšana.
Pēc VP paustā, pašnāvību iemesli ir saistīti ar
personīgo dzīvi un sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tāpat katrā no šiem
gadījumiem arī tiek pieaicināti Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta
centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologi.
VP norāda, ka policijas amatpersonām arī ikdienā tiek
nodrošināta iespēja saņemt dažādus psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus – dažādas
konsultācijas, kā arī psiholoģiskā atbalsta nodarbības un rehabilitācijas
programmas.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) ir apkopojusi
speciālistu ieteikumus, kā ikdienā ikviens no mums var rīkoties, lai samazinātu
līdzcilvēka pašnāvības risku un pašnāvību skaitu Latvijā.
VM informēja, ka, lai arī kopumā Latvijā samazinās to
cilvēku skaits, kuri paši sev atņem dzīvību, valstī joprojām ir otrs augstākais
izdarīto pašnāvību skaits Eiropas Savienībā uz 100 000 iedzīvotāju.
VM uzsver, ka pašnāvības ir novēršamas, taču ir
svarīgs gan individuāls, gan sabiedrības, gan valsts nodrošināto pakalpojumu
atbalsts.
Speciālisti atzīst, ka lēmumu par pašnāvību cilvēks
pieņem dažādu riska faktoru mijiedarbības ietekmē un visbiežāk tas nav spontāns
lēmums. Pirmais signāls, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir izmaiņas uzvedībā –
pazūd līdzšinējās intereses un hobiji, interese par mācībām, studijām vai
darbu, cilvēks vairs netiekas ar draugiem, izolējas, var lietot apreibinošas
vielas. Par uzvedības izmaiņām liecina arī parādījusies trauksme un izmaiņas
miega režīmā.
Izplatītākie pašnāvības risku pastiprinošie faktori ir
alkohola lietošana, aizspriedumi pret mentālās veselības sarežģījumiem un
psihiskām saslimšanām, kā arī ņirgāšanās jeb mobings skolā un darba vietā.
Riska faktors ir arī stresa situācijas, kas var būt
saistītas ar savu vai tuva cilvēka slimību vai zaudējumu. Par pašnāvniecisku
uzvedību liecina arī domas par pašnāvību un paškaitējoša uzvedība, kā arī
pašiznīcinoša rīcība, piemēram, braukšana reibumā vai ļoti ātra braukšana un
cita riskanta uzvedība, kas apdraud dzīvību.
Ar speciālistu ieteikumiem par to, kā atpazīt
pašnāvnieciskas domas un ko darīt, lai novērstu pašnāvību, var iepazīties
Veselības ministrijas portālā “ESparveselibu.lv”.
Krīzes mirkļos iedzīvotāji var sazināties ar Krīžu un
konsultāciju centru “Skalbes” pa tālruņiem 67222922, 27722292. Tāpat
var zvanīt Pusaudžu resursu centram pa tālruni 29164747, zvanīt Bērnu un
pusaudžu uzticības tālrunim 116111. Akūtos gadījumos jāzvana Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.
Foto: pixabay.com
