Vairākus patlaban spēkā esošus atbalsta mehānismus Covid-19 krīzē
skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem piemēros arī 2021.gadā, otrdien kopsēdē
vienojās valdība un Krīzes vadības padome.
Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Jāņa Reira (JV)
vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam tika skatīti
nozaru ministriju iesniegtie priekšlikumi Covid-19 infekcijas izplatības seku
pārvarēšanas likuma normu uzlabošanai. Ministrijas iesniedza priekšlikumus
likumā paredzētajiem īpašajiem atbalsta mehānismiem un izdevumiem, kas tieši
saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Viens no priekšlikumiem paredz par pusgadu pagarināt
termiņu, kurā uzņēmumi var pieteikties uz nodokļu samaksa termiņa pagarinājumu.
Spēkā esošajā regulējumā šāda iespēja ir paredzēta līdz šā gada beigām, bet ar
izmaiņām likumā šāda iespēja būs līdz 2021.gada 30.jūnijam.
Tāpat par pusgadu – līdz nākamā gada 30.jūnijam – tiks
pagarināta iespēja valsts un pašvaldību iestādēm atbrīvot no nomas maksas
komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un
nodibinājumus.
Pagarināta arī iespēja darba devējiem elastīgāk
piemērot Darba likumu, darbiniekam dīkstāves laikā maksājot 70% no algas, nevis
100%. Patlaban spēkā esošā redakcija atkāpi pieļauj līdz šā gada beigām, tomēr
šī atkāpe būs piemērojama līdz nākamā gada 30.jūnijam.
Ar likuma grozījumiem arī pagarināts termiņš, kurā
valsts aizdevuma saņēmējam ir iespējams atlikt plānotos pamatsummas maksājumus.
Līdz nākamā gada 30.jūnijam pagarinās iespēju pārcelt
fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas plānā ietvertos
maksājumus kreditoriem, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras
termiņu, lai nodrošinātu, ka parādnieka iespējas saņemt otro iespēju nav
apdraudētas esošās situācijas dēļ.
Līdz 2021.gada 30.jūnijam arī tiks pagarināta likumā
ietvertā iespēja noteikt ilgāku tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna
darbības termiņu, lai ne tikai veicinātu tiesiskās aizsardzības procesu
piemērošanu, bet arī nodrošinātu komersantiem plašākas iespējas pārvarēt esošās
finanšu grūtības.
Tāpat 2021.gadā pašvaldībām būs tiesības noteikt citus
nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus.
Visu 2021.gadu tiks arī paredzēta iespēja
saimnieciskās darbības veicējiem, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)
vispārējā kārtībā, arī par 2021.gadu neveikt IIN avansa maksājumus no
saimnieciskās darbības ienākuma.
Tāpat par gadu jeb līdz 2021.gada 31.decembrim pagarinātas
tiesības biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram piedalīties un balsot
biedru kopsapulcē attālināti.
Likums arī papildināts ar punktu, kas paredz, ka
Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, kādos tiek piešķirts dīkstāves
atbalsts un atbalsts algu subsīdijai ārkārtējās situācijas apstākļos.
Likuma grozījumos arī paredzēta iespēja politiskās
partijas dibinātāju sapulci rīkot attālināti. Šādā attālinātā partijas
dibinātāju sapulcē nepiedalīsies zvērināts notārs, bet katrs dibinātājs desmit
dienu laikā pēc dibinātāju sapulces ieradīsies pie jebkura zvērināta notāra un
apliecinās ar savu parakstu piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu. Saņemot
zvērināta notāra apliecinājumu, pieteikums par partijas dibināšanu būs
jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā.
Gala lēmumu par likuma grozījumiem pieņems Saeima.
Foto: pixabay.com
