Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima šodien galīgajā lasījumā
atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt
mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.
Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta
likumprojektu paketē. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, savukārt 32
politiķi balsoja pret.
Debates par 40 likumprojekta grozījumiem iesniegtajiem
priekšlikumiem sākās vēl otrdien vakarā, tām turpinoties visu trešdienu un
ceturtdienu, tādējādi kopumā prasot aptuveni 16 stundas, kļūstot par vēsturiski
ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu.
Deputāte Ļubova Švecova šo likumprojektu nodēvēja par
“šedevru”, uzsverot, ka tas tostarp ir “mazo uzņēmumu
iznīcināšanas šedevrs”. Opozīcijas deputāti kopumā bija ļoti negatīvi
noskaņoti par piedāvātajām izmaiņām, asu kritiku veltot gan grozījumu
kvalitātei, gan to ietekmei uz uzņēmējiem, kuri līdz šim strādājuši MUN režīmā.
Opozīcijas deputāti brīdināja, ka bez darba varētu
palikt vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju, kas krīzes laikā nav pieļaujams.
Tika atgādināts, ka MUN režīms tika ieviests tieši iepriekšējās finanšu krīzes
laikā, tādējādi sniedzot atbalstu iedzīvotājiem, kuri varētu dibināt mazus
uzņēmumus un nodrošināt iztiku vismaz sev. Politiķi uzsvēra, ka Covid-19 krīze
ir neparedzama un jau tagad tā ir būtiski negatīvi ietekmējusi valsts un
pasaules ekonomiku, tāpēc esot bezatbildīgi krīzes apstākļos traucēt cilvēkiem
strādāt un pakļaut viņus nabadzības riskam.
Opozīcijas politiķi bija piedāvājuši virkni citu
variāciju, kā varētu pārskatīt MUN režīmu, to darot saudzīgāk, nekā to piedāvā
darīt koalīcijas politiķi un valdība. Priekšlikumos tika ietverta gan
Igaunijas, gan Francijas pieredze, taču neviens opozīcijas priekšlikums netika
atbalstīts.
Asa kritika tika vērsta arī pret koalīciju un valdību
kopumā, kas strādājot kā “balsošanas mašīnas” un pat neiesaistoties
pašu lēmumu skaidrošanā. Ar laiku debatētāju rindām pievienojās koalīcijā
esošās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputāti, kuri diezgan bieži
kritizēja citus koalīcijas partnerus – īpaši partiju apvienības “Jaunā
vienotība” pārstāvēto Finanšu ministriju. Bijušais JKP frakcijas deputāts
Andris Kazinovskis pat mudināja koalīciju nebalsot par MUN un atstāt atbildību
par grozījumiem MUN likumā tieši uz premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un finanšu
ministra Jāņa Reira (JV) pleciem.
Deputāti no opozīcijas flanga arī uzsvēra, ka ir
aplami MUN režīmu reorganizēt tikai tāpēc, ka daļa uzņēmēju to izmanto
negodprātīgi. Opozīcijas politiķi šādu rīcību salīdzināja gan ar mājas
nodedzināšanu, ja tajā ieperinājusies žurka, gan skabargas likvidēšanu no
pirksta, nogriežot roku. Kritika tika veltīta arī tam, ka netiek piedāvāti
risinājumi, kas varētu pie atbildības saukt negodprātīgos uzņēmējus, saglabājot
iespēju šajā režīmā strādāt mazajiem uzņēmējiem.
Koalīcijas deputāti tika brīdināti, ka sabiedrība
neaizmirsīs šādus grozījumus un tas atspoguļosies arī vēlēšanu rezultātos.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) prognozēja, ka jau uzreiz pēc likuma
pieņemšanas sāksies politisko partiju sacensība par labākā speciālā nodokļa
režīma izstrādi, jo izrādīsies, ka grozījumu skartie iedzīvotāji tiešām
vērsīsies sociālajos dienestos, jo būs zaudējuši iespēju strādāt.
Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā MUN
režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp tas plaši tiek izmantots
nodokļu optimizācijas nolūkos. Grozījumu autori pārliecināti, ka šāda prakse
kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās
iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta
anotācijā.
Grozījumi paredz, ka no nākamā gada MUN maksāšanas
režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par
mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā.
Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku
apdrošinās kā darba ņēmēju.
MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies
līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada
1.jūlija.
No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja
darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu
griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam,
lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN, norādīts grozījumu anotācijā.
Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada par MUN maksātāju
nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja
statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
Paredzēts, ka no nākamā gada 1.janvāra MUN likme
apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25%, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo
summu, nodokļa likme plānota 40% apmērā.
Likumprojekts paredz saglabāt līdzšinējo MUN
sadalījumu: 80% no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20% –
iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Patlaban mikrouzņēmumā var strādāt pieci darbinieki un
viņu atalgojums nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī. Apgrozījumam līdz 40 000
eiro piemēro MUN likmi 15% apmērā, bet apgrozījumam virs 40 000 eiro – likmi
20% apmērā.
Foto: pixabay.com
