Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt
kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu
piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio
sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).
Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas
Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā
paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus.
Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu
pārstāvji.
“Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis
uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno
normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par
aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par
aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās,” sacīja Rancāns.
Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir
nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka
nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.
Savukārt uz jautājumu, kā paplašināt kontroli par
Covid-19 ierobežojumu ievērošanu, Rancāns atbildēja, ka tā ir nepietiekama,
tāpēc ir pienācis brīdis, lai tiktu prasīta palīdzība Aizsardzības ministrijai.
“Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas.
Policijai tik daudz cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks,”
secināja Rancāns un piebilda, ka iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV)
ir jāvēršas pie aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP).
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV) vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas
priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci žurnālistiem atklāja detalizētākus priekšlikumus
par papildu Covid-19 ierobežojumiem. Par tiem šodien ir jālemj valdībā.
Premjers Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto
ārkārtējo situāciju rosinās pagarināt līdz 11.janvārim.
Kariņš rosinās jau nākamajā nedēļā jeb par divām
nedēļām agrāk sākt skolēnu ziemas brīvlaiku 1.-4.klasēm, vienlaikus par
attiecīgo periodu pagarinot arī mācību gadu vasarā.
Tāpat, lai samazinātu Covid-19 izplatību, varētu
testēt cilvēkus, kuriem nav šīs slimības simptomu, izriet no Ministru
prezidenta sacītā. Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka slimības ierobežošanai būtiski
jākāpina testēšanas kapacitāte.
Kariņš arī rosinās noteikt pienākumu sejas maskas
nēsāt visās iekštelpās, izņemot mājas.
Tāpat notiktu atgriešanās pie pavasarī praktizētā
principa “divi cilvēki, divi metri”, kas nozīmētu, ka kopā varētu
sanākt tikai divi cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vienlaikus
ievērojot divu metru distanci. “Nekādas ciemošanās un viesošanās,”
uzsvēra Kariņš.
Viņš arī akcentēja, ka sabiedrībā valda liela
neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti,
kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem – ne.
Tāpat Kariņš rosinās risināt radušos neskaidrību par
tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek
saistīti ar tirdzniecības telpu platību. “Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri,
un varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku
koncentrēšanās telpās,” skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosinās atteikties
no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu
cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.
Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt
tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.
Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja
Kariņš. “Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi
pasažieri aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju,” teica
politiķis, uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai
visi, kas iebrauc, būtu uzskaitīti.
Foto: pixabay.com
