Tērvetes novadā, kurinot ugunskuru, liesmas iemetās netālu esošā
dižkoka dobumā un koks aizdegās, nodarot kokam ievērojamu kaitējumu, informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) komunikācijas speciāliste
Maija Rēna.
Savukārt Bauskas novadā, pašvaldībai īstenojot ceļu
pārbūves projektu, izzāģēta koku rinda, tostarp arī 29 lieli un vērtīgi koki.
Tikai pateicoties Dāviņu pagasta pārvaldes vadītājai no nozāģēšanas pasargāts
turpat līdzās esošais dižkoks, stāsta Rēna.
Viņa norāda, ka šādi gadījumi tiek konstatēti regulāri
un par tiem galvenokārt ziņo aculiecinieki. Katru gadījumu DAP izskata
atsevišķi un strādā, lai šādas darbības vairs neatkārtotos.
DAP skaidro, ka dižkoki ir viena no neatņemamām
Latvijas dabas vērtībām, tie kalpo gan kā mājvieta dažādām retām un
aizsargājamām sugām, gan arī ir saistīti ar vēstures notikumiem, kā rezultātā
daži no tiem ir ne tikai dabas, bet arī kultūrvēstures vērtība.
Diemžēl par dižkoku un arī potenciālo dižkoku nozīmi
dažkārt tiek piemirsts. Pēdējā laikā DAP arvien biežāk saskaras ar situācijām,
kad dižkoki tiek bojāti vai pretlikumīgi nozāģēti.
DAP atgādina, ka par aizsargājamo koku un
aizsargājamās alejās un aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos augošu koku
patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu naudas sods fiziskai personai ir no 140 līdz 700
eiro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro. Par dižkoku
iznīcināšanu bez atļaujas var tikt piemērots arī kriminālsods.
Savukārt par koku patvaļīgu ciršanu ārpus meža zemes
administratīvās lietas izskata pašvaldības administratīvā komisija vai
apakškomisija, līdz ar to nereti veidojas situācijas, kad gadījumos, ja
pārkāpumu veikusi pašvaldība, to neviens nevar sodīt, tādēļ par koku ciršanu
ārpus meža zemēm DAP aicina pašvaldības rīkoties atbildīgāk.
“Dižkoki iet bojā vecuma, slimību un cilvēku
saimnieciskās darbības rezultātā. Ļoti svarīgi ir sargāt ne vien lielus un
diženus kokus, kuri sasnieguši dižkoka apmērus, bet arī kokus, kuri par tādiem
vēl top,” pauž DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita
Strode.
Viņa uzsver, ka lieli un diženi koki vairāk sastopami
klajās vietās, senlejās un upju ielejās, parkos, alejās, senās māju vietās,
parkos un kāpās gar jūru. Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”
Latvijā reģistrēti vairāk nekā 10 000 dažādu sugu dižkoku. Tomēr patiesais
aizsargājamo koku skaits ir daudz lielāks, jo ne visi dižkoki ir apzināti un
arī koki, pie kuriem nav piestiprināta atpazīstamības zīme
“Ozollapa”, var būt dižkoki.
Mēdz būt situācijas, kad lieli un seni koki traucē
būvniecības iecerēm vai arī to apsaimniekošana prasa papildus rūpes un
izdevumus. Šādās reizēs nereti rodas vēlme koku likvidēt. Tomēr šāda rīcība,
raugoties gan no dabas daudzveidības saglabāšanas, gan no kultūrvēsturiskā
viedokļa, nav atbalstāma un pat vēl vairāk – ir sodāma. Izņēmums pieļaujams
tikai gadījumos, ja dižkoks kļuvis bīstams un to nav iespējams vairs saglabāt,
taču šādā gadījumā nepieciešama DAP rakstiska atļauja, skaidro Strode.
DAP atgādina, ka ikviens koks ir sargājama dabas
bagātība. Īpašnieks bez saskaņošanas savā mežā drīkst cirst vien kokus līdz 12
centimetriem (cm) diametrā, bet ārpus meža, tostarp pie mājas – līdz 20 cm
diametrā. Zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri savā īpašumā
vēlas nocirst koku, izņemot augļu kokus, un, ja tas atrodas pilsētas vai ciema
teritorijā vai koks ir sasniedzis ievērojamus apmērus, kā arī vēl citos
atsevišķos gadījumos, kas minēti Noteikumos par koku ciršanu ārpus meža,
nepieciešams vērsties pašvaldībā pēc atļaujas.
Saņemot īpašnieka iesniegumu, pašvaldība apseko koku
un gadījumos, kad koks jau ir sasniedzis ievērojamus apjomus, lēmums vēl tiek
saskaņots ar DAP, un tikai pēc DAP atzinuma saņemšanas pašvaldība var izsniegt
koku ciršanas atļauju.
DAP aicina ievērot normatīvajos aktos paredzēto
kārtību un pirms pieņemt lēmumu par koka nociršanu vērsties pašvaldībā pēc
atļaujas. Tikai ar pietāti izturoties gan pret esošajiem, gan topošajiem
dižkokiem, Latvijas ainavu arī nākotnē rotās šī krāšņā un varenā dabas rota,
rosina DAP.
Ilustratīvs foto: no arhīva
