Lai mudinātu sabiedrību aizdomāties par videi draudzīgu
saimniekošanu laukos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2021.gada putnu
izvēlējusies lauku putnu sugu – laukirbi (Perdix perdix), LOB komunikācijas
speciāliste Kitija Balcare.
Laukirbe ir rūsgani brūni raibs, drukns baloža lieluma
putns ar samērā īsām, spēcīgām kājām un īsu asti. Laukirbes kā lauku putni
sastopamas laukmalās, grāvmalās, mežmalās, krūmājos, pļavās, ganībās, labības
laukos, ziemā arī apdzīvotu vietu tuvumā. Lido nelabprāt, bēg skrienot, bet
iztraucēta var pacelties spārnos un uzspurgt gaisā ar troksni. Peras sausās
smiltīs. Laukirbes “ēdienkartē” ir gan augu valsts, gan dzīvnieku
valsts barība, tostarp kukaiņi, bezmugurkaulnieki, sēklas, graudi, asni,
pumpuri, lapas, ogas, augļi, stāstīja Balcere.
Līdzīgi citiem vistveidīgajiem, arī laukirbe mēdz
uzlasīt akmentiņus, lai guzā tie palīdzētu sasmalcināt barību. Laukirbe ir
izteikta nometniece, kas paliek ziemot Latvijā. Laukirbes veido monogāmus
pārus, atklāja biedrībā.
Ornitologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas
fakultātes asociētais profesors Ainārs Auniņš stāsta, ka laukirbe ir viena no
tām putnu sugām, par kuras populācijas stāvokli un tā pārmaiņām ir ļoti maz
zināms. Sugai ir ļoti slēpts dzīvesveids, tādēļ tās klātbūtni ne vienmēr
izdodas konstatēt vietās, kur tā sastopama.
Ornitologs skaidro, ka pēdējās desmitgadēs
lauksaimniecība ir ievērojami mainījusies. Kolhozu laiks, kad lielos apmēros
tika lietota agroķīmija, laukirbei bija ļoti nelabvēlīgs, bet populācija sāka
atgūties pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad lauksaimniecības
intensitāte krasi samazinājās.
“Pašlaik lauksaimniecība atkal kļūst intensīvāka,
bet trūkst skaitlisku datu par to, kā tas atsaucas uz laukirbi. Neskatoties uz
to, tomēr ir zināms, ka kopš iepriekšējā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta,
sagatavota šī gadsimta sākumā, laukirbes izplatība ir turpinājusi
samazināties,” stāsta Auniņš.
Citur Eiropā laukirbju skaita samazināšanos izraisa ne
vien lauksaimniecības intensitātes pieaugums un dažādu augu aizsardzības
līdzekļu lietojums, bet arī ainavas dažādības samazināšanās lauku ainavā, īpaši
drošai izligzdošanai piemērotu neapstrādāto zemes platību, tostarp grāvmalu,
ceļmalu, zāles joslu starp laukiem samazināšanās.
Kā norāda LOB ornitologs Agnis Bušs, tā kā laukirbe ir
samērā grūti konstatējama slēptā dzīvesveida dēļ, esošā situācija ir vien
nojaušama, tāpēc jo īpaši svarīga ir šīs sugas novērojumu ziņošana. Tas
palīdzēs pētniekiem apzināt sugas populācijas situāciju Latvijā.
Par saviem laukirbes novērojumiem ikviens aicināts
ziņot portālā vai mobilajā lietotnē “Dabasdati.lv”.
Gada putna akciju LOB rīko jau 26.reizi. Iepriekš par
gada putniem izvēlēti grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998),
mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis
(2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006),
melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis
(2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014),
dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017),
pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020).
LOB ir lielākā dabas organizācija Latvijā, kura
pateicoties aptuveni 600 biedriem, veic savvaļas putnu izpēti un tiecas
saglabāt to dzīvotnes Latvijā, rūpējoties par dabas daudzveidību cilvēku un
putnu labklājības vārdā.
Foto: LOB
