Kā liecina statistikas dati,
pēdējo gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir nemainīgs, tomēr tas
aizvien ir gana liels. Viens no ceļu satiksmes negadījumu iemesliem ir
pārgalvīga un ātra braukšana. Lai atgādinātu cilvēkiem par pārgalvīgas
braukšanas cēloņiem un sekām, Valsts policija sāk informatīvo kampaņu “Neskrien
kā traks!”. Kampaņas galvenā mērķauditorija ir tie autovadītāji, kuri aizvien
ceļu satiksmē uzvedas pārgalvīgi, kā arī tie, kuriem gada laikā ir konstatēti
vairāki administratīvie pārkāpumi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu
vai agresīvu braukšanu, informē Valsts policijas Sabiedrisko
attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe.
Kā
liecina jaunākie Valsts policijas pētījuma dati, visbiežāk ceļu satiksmes
noteikumus pārkāpj gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tāpat
personas šajā vecuma grupā ir izraisījušas 35% smago ceļu satiksmes negadījumu.
Kā stāsta Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis
Rinkevics, šāda tendence vērojama visā Eiropā – jauni cilvēki vairāk riskē un
pārkāpj noteikumus. “Īpaši izceļams ir tas, ka atkārtoti noteikumus rupji mēdz
pārkāpt autovadītāji, kuriem nav pat divu gadu stāža. Šis ir ļoti satraucošs
rādītājs, jo liecina par to, ka, iespējams, ir problēmas jauno autovadītāju
apmācības sistēmā. Jaunajiem autovadītājiem šādiem pārkāpumiem vispār
nevajadzētu būt, jo vēl nav iegūta pietiekoši liela pieredze, lai spētu reaģēt
krīzes situācijās, kas var rasties, braucot pārgalvīgi.”
Viena
no bīstamākajām lietām, ko autovadītājs var darīt uz ceļa, ir pārvērtēt savas
spējas un braukt pārgalvīgi. Tāpēc ar kampaņu “Neskrien kā traks!” Valsts
policija vēlas ikvienam atgādināt, ka riskanta vai neapdomāta rīcība var kaitēt
gan pašam, gan apkārtējiem.
“Ikdienā,
straujāk izņemot kādu līkumu vai braucot agresīvāk, mēdzam aizbildināties ar
to, ka tā ietaupām laiku vai varam tā darīt, jo kontrolējam situāciju un savu
auto. Taču tā nav. Mēs neviens nevaram paredzēt, kas mūs gaida nākamajā līkumā,
tāpēc pārgalvīgai braukšanai nav nekādu attaisnojumu. Katrs ceļu satiksmes
dalībnieks ir atbildīgs par drošību uz ceļiem. Pārgalvīga braukšana apdraud gan
pašu autovadītāju, gan pasažierus, līdzcilvēkus, gan arī pārējos ceļu satiksmes
dalībniekus. Tāpēc mēs ceram, ka kampaņa ikvienam liks aizdomāties par savu
braukšanas stilu un to, kā tas var ietekmēt apkārtējos,” uzsver Valsts
policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
To,
ka pārgalvīga braukšana un atkārtota, apzināta noteikumu pārkāpšana ir
problēma, atzīst ne tikai Valsts policijas pārstāvji, bet arī nozares
speciālisti. “Reizēm no cilvēkiem, kas atnākuši uz drošas braukšanas
nodarbībām, nākas dzirdēt to, ka viņi jau visu māk un neko jaunu nodarbībās
neiegūs. Taču beigās viņi paspiež roku instruktoram un atzīst, ka tomēr ir
apgūts arī kas jauns. Savu spēju pārvērtēšana un pat šķietami neliela noteikumu
pārkāpšana var beigties ar avārijas situāciju. Tas, ka līdz šim uz ceļa,
braucot pārgalvīgi, nekas nav atgadījies, vēl nenozīmē, ka nekas arī nekad
nenotiks. Iespējams, līdz šim vienkārši ir paveicies, taču tas nenozīmē, ka tā
veiksies arī turpmāk,” drošas braukšanas nozīmību uzsver Drošas braukšanas skolas
vadītājs Jānis Vanks.
Līdzīgi
kā ar ļoti daudzām lietām mūsu dzīvēs arī mūsu rīcību uz ceļa rada dažādi
iemesli. To skaitā – mūsu emocijas. Psihoterapeits Artūrs Miksons kā vienus no
biežākajiem pārgalvības cēloņiem min pārliecību pār savām spējām un problēmas
ikdienas dzīvē. “Pārgalvīgus braucējus mēs varam iedalīt divās grupās. Vieni ir
tie, kas mērķtiecīgi pie stūres ir pārgalvīgi vai agresīvi, jo tas viņiem
palīdz izlādēties. Šie cilvēki jūtas droši par savām spējām, pārliecināti un
uzskata, ka var paredzēt situācijas uz ceļa. Savukārt otra grupa ir cilvēki,
kas nemaz neapzinās, ka ir agresīvi vai pārgalvīgi. Viņus kaitina pārējo
vadītāju rīcība, un viņi skaidro savu agresīvo braukšanu kā tikai reakciju uz
citiem, nevis pašu problēmu. Bet patiesībā abās grupās aiz šīs agresīvās
braukšanas slēpjas problēmas, kas radušās vēl pirms sēšanās pie stūres. Taču,
neskatoties uz to, kā jūtamies, mūsu emocijas nedrīkst apdraudēt citus ceļu
satiksmes dalībniekus. Ir jācenšas ikdienā ar tām tikt galā pirms nonākam līdz
automašīnas stūrei, un zināt reizes, kad nevajag vispār pie stūres sēsties.”
“Atbildīga
uzvedība uz ceļa ir rūpīga attieksme pret braukšanas kultūru kopumā. Tie ir ne
tikai braukšanas paradumi, bet arī rūpes par auto sagatavošanu drošai kustībai:
atbilstošu riepu izvēle, labas vējstiklu slotiņas un citi “it kā sīkumi”. “Circle K” degvielas uzpildes stacijas ir tuvākais pieturpunkts autovadītājam
ikdienas ceļā, tāpēc labprāt iesaistāmies kampaņā, kas veido atbildīgu
autobraukšanas kultūru Latvijā,” stāsta “Circle K” Latvia izpilddirektore Gunta
Jēkabsone.
Kampaņas
laikā cilvēkiem, kas tiks apturēti par konkrētiem ceļu satiksmes noteikumu
pārkāpumiem – ātruma pārkāpšanu vai agresīvu braukšanu – un pēc policijas
rīcībā esošās datu bāzes tiks konstatēts, ka persona jau atkārtoti pārkāpj ceļu
satiksmes noteikumus, tiks izdalīti kampaņas materiāli – kartiņas, kas aicinās
aizdomāties par pārgalvīgas braukšanas sekām. Tāpat kopā ar dažādu nozaru
speciālistiem tiks izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, kā arī video,
kuros atspēkoti vairāki pārgalvīgas braukšanas attaisnojumi.
Satiksmes
drošības kampaņu “Neskrien kā traks!” organizē Valsts policija
sadarbībā ar “Circle K Latvija”, Ceļu satiksmes drošības direkciju, VSIA
“Latvijas Valsts ceļi”. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas
Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
Kampaņas
video: https://youtu.be/cUEhwBxlL5M
Foto: Valsts policija
