Izteikts priekšlikums normatīvajos aktos paredzēt iespēju bērnu
uzturlīdzekļu nemaksātajiem piemērot piespiedu darbu, informēja
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV
LV).
Politiķis norāda, ka valsts atgūtie līdzekļi
Uzturlīdzekļu garantijas fondā ir “nepielūdzami zemi” ar minimāliem
uzlabojumiem pēdējos gados, kas nozīmē, ka ir jādomā par daudz efektīvākiem
instrumentiem, kā tos atgūt no bērnu uzturlīdzekļu nemaksātājiem.
Publisko izdevumu komisijas deputāti uzklausījuši
Uzturlīdzekļu garantijas fonda informāciju par valsts izmaksāto līdzekļu
atgūšanas dinamiku no personām, kas apzināti izvairījusies no bērnu
uzturlīdzekļu maksāšanas. Līdzšinējā tendence liecina, ka parādnieku skaits,
kuru vietā valsts izmaksājusi uzturlīdzekļus pēdējos trīs gados, ir ar
pieauguma tendenci – no 40 000 2018.gadā līdz 42 500 pērn, norāda politiķis.
Savukārt neatgūtie valsts līdzekļi no 41,6 miljoniem
eiro 2018.gadā pieauguši līdz 43,8 miljoniem eiro 2020.gadā, atgūstot tikai
piektdaļu no izmaksātās summas, pauž Ģirģens. “Lai arī pēdējos trīs gados
regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs ir pieaudzis par sešiem procentpunktiem
– no 16% līdz 22%, tomēr kopējā tendence liecina, ka valsts līdzekļu atgūšana
notiek pārāk neefektīvi,” sacīja komisijas vadītājs.
Viņš rosina domāt par efektīviem papildu
instrumentiem, kas padarītu sarežģītāku nemaksātāju dzīvi un sekmētu vēlmi,
pirmkārt, labticīgi maksāt uzturlīdzekļus par saviem bērniem, otrkārt, atdot
valstij parādu. “Manā un citu deputātu ieskatā ir jāsper nākamie soļi un
jālemj par piespiedu darbu noteikšanu,” norādīja Ģirģens.
Saeimas komisijas vadītājs skaidroja, ka daudzi
nemaksātāji izmanto situāciju, ka savus ieņēmumus saņem neoficiāli, līdz ar to
pret tiem nav iespējams vērst parādu piedziņu. Savukārt cīņa ar ēnu ekonomiku
ir “kā cīņa ar vējdzirnavām”, un tā valsts līmenī notiekot
nepieņemami lēni.
Piespiedu darbs “radītu apgrūtinājumu, kā
rezultātā tie izvēlēsies labprātīgi maksāt alimentus un norēķināties ar valsti
(..) un viņiem vairs nebūs izdevīgi būt pelēkajā sektorā,” uzskata
“KPV LV” politiķis.
Ģirģens pauda, ka daļai no nemaksātājiem ir objektīvs
iemesls, piemēram, nepietiekami ienākumi, tomēr vairums nemaksājot apzināti un
ilgtermiņā. Nepieciešama sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, lai,
sākot strādāt kādā no esošajām darbu vakancēm, šie cilvēki varētu tikt pie
ienākumiem.
Komisijas sēdē deputāti arī norādījuši uz
nepieciešamību risināt šo problēmu pašlaik.
Foto: pixabay.com
