Latvijā pagājušajā gadā satiksmes negadījumos dzīvību zaudējis 141
cilvēks, un kopējā satiksmes drošības stāvoklis nav apmierinošs, liecina Valsts
policijas apkopotā informācija.
Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn avārijās bojāgājušo
skaits ir pieaudzis par deviņiem cilvēkiem.
Kopumā 2020.gadā avārijas cietušas 4206 personas, kas
ir par 471 mazāk nekā gadu iepriekš. Smagi cietusi 491 persona, bet viegli –
3574 satiksmes dalībnieki. Kopumā valstī reģistrēti 18 379 satiksmes
negadījumi, kas ir par 2473 mazāk nekā gadu iepriekš.
Letālo negadījumu raksturojums liecina, ka visbiežāk
traģiskas avārijas notikušas, uzbraucot gājējiem, transportlīdzekļu sadursmes
rezultātā, kā arī, transportlīdzeklim apgāžoties un uzbraucot šķērslim.
Attiecībā uz gājējiem policija novērojusi, ka, tiklīdz
iestājas tumšais laiks, pieaug riski šai satiksmes dalībnieku grupai. Šo grupu
ietekmē arī cilvēku nevēlēšanās lietot atstarotājus, pārvietošanās
nepārredzamās vietās, kā arī alkohola reibums, pirmdien Saeimas Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja Valsts policijas
(VP) priekšnieks Armands Ruks.
Pērn arī reģistrēti 88 negadījumi, kuros iesaistīti
elektriskie skrejriteņi. Šādos negadījumos cietušas 62 personas, bet vēl divas
gājušas bojā.
“Satiksmes drošības stāvoklis joprojām nav
apmierinošs, un, lai arī kopējais negadījumu skaits ir samazinājies, tomēr
negadījumos bojāgājušo skaits, manuprāt, joprojām ir ļoti liels. Ja, piemēram,
131 cilvēks pērn izdarījis pašnāvību, 141 dzīvību zaudē avārijās un vēl pieliek
klāt noslīkušos, tad kopumā valstī zaudējam ļoti daudzus cilvēkus gada
laikā,” norādīja Ruks.
Policija ikdienā konstatē ne tikai agresīvus braucējus
un ātruma pārkāpējus, bet arī automašīnas, kurām nav atbilstošs riepu
protektors un tehniskais stāvoklis. Galvenie avāriju riska faktori ir satiksmes
dalībnieku attieksme, minētais transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un ceļa
infrastruktūra, skaidroja Ruks.
Pērn VP ekipāžas noformējušas 178 995 protokolus, kas
ir par 29 591 mazāk nekā gadu iepriekš. Aptuveni puse protokolu ir par ātruma
pārsniegšanu, kā arī drošības jostu un ķiveru nelietošanu.
2789 protokoli pērn noformēti par braukšanu alkohola
reibumā un 211 par braukšanu narkotiku reibumā. Dzērājšoferu skaits pērn,
salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājies par 750.
Ar stacionārajiem fotoradariem pērn konstatēti 279 682
pārkāpumi, kas ir par 22 666 mazāk nekādu gadu iepriekš. Ar pārvietojamiem
radariem pērn konstatēti 83 714 pārkāpumi, kas ir par 3255 vairāk nekā
2019.gadā.
Stacionāro mērierīču konstatētais pārkāpumu skaits gan
neliecina par braukšanas kultūras uzlabošanos, vienkārši cilvēki ir šo ierīču
atrašanās vietas iegaumējuši, skaidro policijā.
Policijai atliekot tikai pagriezt kameru uz otru ceļa
pusi, lai būtu vērojams pārkāpumu skaita pieaugums.
Foto: no arhīva
